Vecumnieku novada Valles pagastā atrasts nozāģēts dižkoks – Pētermuižas dižā tūja, kas pēc apkārtmēra bijusi otra lielākā Latvijā un Baltijā. Sašutumu par to pauž Latvijas Petroglifu centra pārstāvis Andris Grīnbergs.
A. Grīnbergs «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija apmeklēja nomaļo Pētermuižu 7. janvārī. Viņi konstatēja, ka izcilais dižkoks ir nozāģēts un mētājas daļēji sazāģētā, bet prom neaizvāktā veidā notikuma vietā, pārklājies ar tikko uzsnigušo sniegu. Tūjas apkārtmērs nozāģēšanas laikā sasniedzis 2,76 m, kas šīs sugas kokiem ir milzīgs izmērs.
Koordinātu nebija
Atklājies, ka dižkoku nozāģējuši SIA «Vējkalni A. V.» darbinieki, kas a/s «Sadales tīkls» uzdevumā tīrījuši elektrolīniju trasi. Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka dižtūja potenciāli apdraudējusi elektrolīnijas, bet biedrības «Latvijas Petroglifu centrs» pārstāvji netic šim skaidrojumam.
«Lai nodrošinātu klientiem drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, Vecumnieku novada Valles pagastā a/s «Sadales tīkls» 2016. gada decembrī tīrīja zem-sprieguma 0,4 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijas trasi 700 metru garumā, un šo darbu izpildītāja ir SIA «Vējkalni A. V.». Par plānoto elektrolīnijas trases tīrīšanu darbu izpildītāja SIA «Vējkalni A. V.» 2016. gada septembrī informēja zemes īpašniekus, tostarp Vecumnieku novada domi,» informē a/s «Sadales tīkls» preses sekretāre Tatjana Smirnova.
Viņa skaidro, ka pirms plānoto elektrolīniju trašu tīrīšanas darbu sākšanas darbu izpildītāja SIA «Vējkalni A. V.» novērtējusi tūjas stāvokli un konstatējusi, ka tā bija sasvērusies uz gaisvadu elektrolīnijas pusi. Savukārt tās zari stiepās pāri gaisvadu elektrolīnijas vadiem, tādējādi apdraudot gan iedzīvotāju elektroapgādes, gan sabiedrības drošumu.
Lai pasargātu dabas retumus, tostarp dižkokus un vēsturiskos kokus, no 2015. gada a/s «Sadales tīkls» sadarbojas arī ar sabiedrisko fondu «Dabas retumu krātuve». 2015. gadā fonda pārstāvji informēja a/s «Sadales tīkls» par dižkoku atrašanās vietām, nosūtot fiksētās dižkoku koordinātas visā Latvijas teritorijā. A/s «Sadales tīkls» šīs 13 742 dižkoku koordinātas ievadīja savā Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datubāzē, lai pirms plānoto elektrolīniju trašu vai apdraudošo koku nozāģēšanas pārliecinātos, ka šajā vietā neatrodas kāds no aizsargājamajiem kokiem. 10. janvārī a/s «Sadales tīkls» kopā ar darbu izpildītāju SIA «Vējkalni A. V.» apskatīja darbu vietu un, salīdzinot nozāģētos kokus ar Dabas retumu krātuves informatīvo karti, pārliecinājās, ka konkrētā tūja nebija iekļauta šo koku sarakstā.
.
Izvērtēs sadarbību
Dižtūja, kā tagad noskaidrots, auga uz pašvaldības, nevis privātas zemes, bijušās skolas pagalmā.
«Domājams, ka par to zināja daudzi, tikai ne tie, kam tā bija jāsargā. Nebrīnītos, ja pie izcilās dižtūjas kādreiz kāda izlaiduma bilde būtu fotografēta. Ja tāda atrastos, mēs labprāt to publicētu Latvijas Petroglifu centra lapās, tā būtu skaista liecība par šo nu zudušo dabas pieminekli,» viedokli pauž A. Grīnbergs, aicinot bijušos skolas absolventus pāršķirstīt fotoalbumus.
Darbu pasūtītājs gan atzīst, ka sadarbību ar darbu veicēju izvērtēs. Apskatot nozāģētās tūjas apkārtmēru, a/s «Sadales tīkls» secinājis, ka, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi», koks atbilst dižkoka kritērijiem, par ko pirms darbu sākšanas nav pārliecinājies darbu izpildītājs. Par to no SIA «Vējkalni A. V.» pieprasīts paskaidrojums, un uzņēmums sazinājies ar atbildīgo Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvi, lai izskaidrotu konkrēto gadījumu un novērstu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē.
Apšauba tīrīšanas lietderību
Vecumnieku novada domes pārstāvji iepazinušies ar situāciju Pētermuižā. «Manuprāt, tur nevajadzēja neko tīrīt. Līnija nestrādā jau divdesmit gadu, stabi nopuvuši. Mājās, kur ved elektrolīnija, neviens nedzīvo,» par redzēto teic Vecumnieku novada domes deputāts un zemnieks Mārtiņš Mediņš. Cik varējis manīt, elektrolīnijas apkārtne nebija kopta 20 gadu. Pēkšņi to vajadzēja satīrīt. Turklāt no abām pusēm tādā attālumā, kas parasti paredzēts augstsprieguma līnijām. «Manā uzskatā tā bija nejēdzīga koku izzāģēšana. Tas būtībā agrāk bija bijušās Pētermuižas skolas dārzs,» apliecina M. Mediņš.
Vecumnieku novada domē ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem ticies kancelejas nodaļas vadītājs un jurists Arvīds Zvirbulis. «Ar mani aprunājās arī kā ar bijušo Valles pagasta padomes priekšsēdētāju. Apstiprināja, ka no Vecumnieku novada pašvaldības puses viss izdarīts pareizi un nekādu pretenziju nav,» stāsta A. Zvirbulis.
M. Mediņš šaubās, vai darbu veicēji bija pietiekami profesionāli, lai apzinātos, kāds ir dižkoks un kāpēc tas jāsaglabā. Turklāt izzāģētie koki būtu jāsavāc un jāsakrauj, bet tos atstāj izmētātus, tāds skats atklājies arī Pētermuižas teritorijā.
Sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība
Vilšanās šoreiz saistīta arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbu – par dižkoka atrašanos nebija informēta zemes īpašniece – pašvaldība. «Ja ik pa pieciem gadiem brauc kokus apsekot, tad varēja tomēr arī zemes īpašnieku informēt. Mēs izstrādājam novada teritorijas plānojumu, ņemot vērā arī dabas objektus, un šī koka mūsu kartēs nebija, jo informācija pašvaldību nesasniedza,» teic M. Mediņš.
DAP pārstāve skaidrojusi, ka šajā gadījumā, visdrīzāk, nav bijusi veiksmīga komunikācija starp biedrības «Latvijas Petroglifu centrs» biedriem un DAP pārstāvjiem. Biedrības pārstāvji dižtūju esot fiksējuši, bet līdz valsts iestādēm informācija nav nonākusi.
Dabas aizsardzības pārvalde trešdien, 11. janvārī, ir apsekojusi vietu Valles pagastā, kur nozāģēts Latvijas dižkoks – Pētermuižas dižā tūja, identificējusi īpašumu, kā arī noteikusi ciršanas apstākļus, informēja DAP pārstāve Elīna Ezeriņa. Viņa sacīja, ka pašlaik ir sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība iesaistīto pušu un faktisko apstākļu noskaidrošanai. Paralēli DAP vides inspektori pārbauda arī publiski izskanējušo informāciju.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja, ka par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme «Ozollapa». Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam.
«Neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus. Turklāt par darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta,» informēja Gita Strode.
Rietumu tūja
Valles pagastā augušās tūjas apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 m, kas šīs sugas kokiem ir ļoti liels izmērs. Latvijā Rietumu tūja («Thuja occidentalis») ir uzskatāma par dižkoku, kad tās apkārtmērs pārsniedzis 1,5 m.
Sods par dabas pieminekļa – aizsargājama dižkoka – patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu var būt no 140 līdz 700 eiro fiziskajām personām un 280 līdz 1400 eiro juridiskām personām.
Pētermuižu savulaik centās glābt
Valles pagasta Pētermuižas skolas ēku, pie kuras nesen nozāģēja dižtūju, savulaik centusies atjaunot biedrība «Laikmets». Tā informē Vecumnieku novada domes kancelejas vadītājs, bijušais Valles pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis.
Līgumu ar pašvaldību biedrības «Laikmets» vārdā par Pētermuižas skolas ēkas un teritorijas īri savulaik slēgusi Edīte Igaune. Notikušas sakopšanas talkas, bet tālāk iniciatīva nav turpināta, un 2012. gadā līgums beidzies.
Par Pētermuižas vēsturi savā blogā valle-inform.blogspot.com uzrakstījis vallietis Andis Zommers. Skolu 1878. gada 5. novembrī atklāja kā otro Valles pagasta mācību iestādi – Pētermuižas skolu. Sākumā bija 35 skolēni, jo tajā mācījās vairāk mantīgo bērni. 1922. –
1923. mācību gadā Valles-Pētermuižas skola kļuva par sešgadīgo skolu. 1939. gadā, lai atbrīvotos no vārda «muiža», Pētermuižas skola tika nosaukta par Pēternieku skolu, bet ap 1941. gadu to nodēvēja par Taurkalnes tautskolu. 1975. gada 22. augustā ekspluatācijā nodod jauno Valles skolas ēku. Ar to arī vairāku Valles mācību iestāžu laiks pagastā beidzas.
«Ne jau viena tūja ir problēma Vallē. Tā atklāj situāciju, kāda ir pēdējos 30 gadus, – kultūrvēsturisko pieminekļu nepasargāšana no bojāejas. Pagājušajā gadā, remontējot lielo ceļu, daļēji noraka Valles valni, kuru, manuprāt, arī vajadzēja paglābt no iznīcināšanas. Varētu daudz ko uzskaitīt,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» pauž A. Zommers.
