Šis gads iezīmējas ar svarīgu iekšpolitisku notikumu – 9. Saeimas vēlēšanām rudenī. Tomēr liela uzmanība tiks pievērsta arī gada vērienīgākajam starptautiska mēroga pasākumam Latvijā – novembrī paredzētam NATO samitam.
Šis gads iezīmējas ar svarīgu iekšpolitisku notikumu – 9. Saeimas vēlēšanām rudenī. Tomēr liela uzmanība tiks pievērsta arī gada vērienīgākajam starptautiska mēroga pasākumam Latvijā – novembrī paredzētam NATO samitam.
Rīgā gaidāmi ierodamies 26 NATO valstu līderi. Šim notikumam veltīts arī semināru cikls, ko reģionālās preses žurnālistiem organizē Ārlietu ministrija (ĀM). Pirmajā seminārā līdztekus Latvijas pieredzei, darbojoties šajā transatlantiskajā organizācijā, tika stāstīts arī par šīgada aktualitātēm Eiropas Savienībā (ES).
Šajā publikācijā neliels ieskats ārpolitiskajās nostādnēs, kuras pauda ārlietu ministrs Artis Pabriks. Savukārt ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme stāstīja par svarīgākajiem uzdevumiem, kas tuvākajos gados jāīsteno ES.
Ar pieredzi palīdz citiem
Stāstot par ĀM iecerēm, A. Pabriks uzsvēra mūsu ekonomisko interešu vēršanos austrumu virzienā, par ko liecina arī vēstniecību atvēršana. Pērn mūsu diplomāti rada mājvietu Turcijā un Kazahstānā, šogad jauna vēstniecība sāks darbu Japānā. Kopā ar premjeru aprīlī uz šo austrumu valsti dosies liela uzņēmēju delegācija. Mums būs vēstniecības arī Gruzijā, Azerbaidžānā, beidzot panākta vienošanās ar Krieviju par konsulāta atvēršanu Kaļiņingradā. Perspektīvā Latvijai ļoti nepieciešama sava pārstāvniecība kādā no Dienvidamerikas valstīm. Mūsu diplomāti strādā, lai Latvijas Republikas vēstniecības būtu vairumā ES valstu, arī Ungārijā un Slovēnijā.
A. Pabriks uzsvēra, ka, kļūstot par kvalitatīvas demokrātijas valsti ES, Latvija gatava savu pozitīvo pieredzi šajā jomā sniegt citām valstīm, piemēram, Moldovai. Līdztekus zināšanām, kas uzkrātas demokrātijas jomā, starptautisku atzinību guvuši Latvijas militāristi, viņu vidū mūsu nesprāgušās munīcijas likvidētāji. Miera uzturēšanas misijas Irākā pārstāvis kapteinis Andris Rieksts sacīja, ka latviešu speciālisti aicināti strādāt kādā Āfrikas valstī. “Mūsu karavīru veikums nesprāgušās munīcijas likvidēšanā ir augstu novērtēts, tāpēc esam uzaicināti neitralizēt prāvus munīcijas krājumus kādā Āfrikas valstī, kurai savulaik bruņojumu lielos apjomos piegādāja bijusī Padomju Savienība,” stāsta A. Rieksts.
Izglītība un demogrāfija
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Astra Kurme uzsvēra sešus galvenos uzdevumus, kas veicami ES tuvākajos gados. Prioritātes, kuras savienība sev noteikusi, ir nozīmīgas arī Latvijai. Līdz ar to mūsu valsts ekonomiskā un politiskās domas virzība ir jākoncentrē tieši šajās jomās.
ES nākotnes attīstības galvenās prioritātes ir šādas: pētniecība, universitātes, demogrāfija, drošība, migrācija un enerģētika. Latvijai arī visas šīs jomas ir vienlīdz nozīmīgas. A. Kurme uzsvēra nepieciešamību pārskatīt ES budžeta prioritātes. Pašlaik 40 procentu naudas tiek tērēts, lai subsidētu lauksaimniecību un ar to saistītās nozares. Citur pasaulē tādus tēriņus neviens neatļaujas. Ir iecere katras valsts budžetā un ES tēriņos kopumā atvēlēt krietni vairāk līdzekļu pētnieciskajiem darbiem, jauno tehnoloģiju apgūšanai un ieviešanai dzīvē.
Arvien biežāk tiek diskutēts par vispārējās izglītības (vidējās un īpaši augstākās) līmeni ES. ES politiķi izvirzījuši mērķi izveidot pāris universitātes, kurās būtu patiesi augsta zinātniskā, pētnieciskā kapacitāte. Pašlaik kontinentā universitāšu līmenis ļoti atpaliek no ASV. Lai īstenotu šos divus uzdevumus, svarīgs ir vēl viens aspekts – Eiropa ir dziļas demogrāfiskās krīzes priekšvakarā. Izskaitļots, ka ekonomiskā attīstība ES patlaban iespējama tikai tad, ja aicina lielu skaitu imigrantu. Arī Latvijai šī problēma kļūst jo aktuāla. Tuvāko 15 gadu laikā mūsu valstī darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 200 tūkstošiem.
Iedzīvotājiem jājūtas drošiem
Līdzās šai problēmai, kura nav risināma piecu vai pat desmit gadu laikā, ir vēl kāda cita aktualitāte – migrācija. Eiropā par to beidzot jārunā, nosakot vienotus kritērijus. Jādomā, kā ieceļotājiem dzīvot, kā iejusties Eiropā, saglabājot savus tikumus un vienlaikus cienot un ievērojot pamatiedzīvotāju paražas. Ciešā saistībā ar migrācijas problēmu risinājumu ir arī drošības garantēšana visiem Eiropas iedzīvotājiem. Joprojām ES nav kopīgas drošības sistēmas, vienotas stratēģijas, kā rīkoties terorisma draudu gadījumā. Līdz šim katra valsts pašu spēkiem risinājusi šos jautājumus, taču pienācis laiks meklēt efektīvu kopīgas rīcības modeli.
Katram ir tiesības uz elektrību
Viens no drošības garantiem ES būtu arvien lielāka patstāvība enerģētikas jomā. Visus iepriekš minētos nosacījumus nevarēs īstenot, ja kontinenta iedzīvotājiem nebūs garantiju, ka elektriskā un siltuma enerģija viņiem ir pieejama nepieciešamā daudzumā un jebkurā laikā. Šķiet, Baltijas valstis ar savu kopīgu paziņojumu par atomelektrostacijas (AES) būvi ir jau spērušas soli šajā virzienā. To apstiprināja arī Ansis Teteris, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieks. Viņš iepazīstināja žurnālistus ar enerģētikas politiku Eiropā un Latvijā. Līdzās vairākiem nosacījumiem īpaši interesants šķiet tas, ka Eiropā katram cilvēkam ir tiesības uz elektrību. Valsts, parakstot attiecīgus ES izstrādātus dokumentus, apņemas to nodrošināt. Paredzams, ka Latvija jauno enerģētikas politikas dokumentu varētu parakstīt šīgada otrajā pusē.
Par to, cik reāli īstenojams būtu šis deklaratīvais paziņojums, kādā no nākamajām publikācijām.
