Pēdējā šīs vasaras garo brīvdienu nedēļa, pēc atpūtas pamazām atsākot interesēties par aktualitātēm, man atnesa divus notikumus, kas diemžēl ir solis atpakaļ mūsu sabiedrības attīstībā.Pirmais – galējā cinisma apliecinājums, ko nodemonstrēja Saeimas priekšsēdētāja, tiesiskuma un taisnīguma lozungus vēl nesen vicinājušās «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa. Pēc koalīcijas «šāviena» pa krievu valodas referendumu ierosinājušo nepilsoni Lindermanu, kas trāpīs pilsoniskajai sabiedrībai, mazinot iespējas ierosināt referendumu, viņa ieteica mazturīgajiem, ja tie vēlētos ierosināt kādu tautas nobalsošanu, krāt ik dienu pa santīmam, lai varētu apmaksāt vajadzīgo parakstu savākšanu. Balsotājiem par «Vienotību» iesakot atminēties augstprātīgo tekstu līdz nākamajām vēlēšanām, varētu ieteikt dāmai pašai krāt ik dienu pa latam vai diviem, jo nākamreiz viņa, cerams, netiks parlamentā. Diez vai ar šādu attieksmi var pienācīgi pārstāvēt sabiedrības intereses.Otrais notikums – Jēkabpils žurnālisti no vairākiem medijiem publiski protestēja pret novada vadības liegumu saņemt pašvaldībā topošo lēmumu projektus. Pēc sabiedrības reakcijas liegums atcelts. Nu ko, jāapsveic kolēģi, jo dokumentu projekti presei, piemēram, Iecavas novadā, būtu «kosmoss». Te nevar likumā noteiktajā kārtībā iegūt pat pieņemtos lēmumu, vienīgi mēnesi vai divus pēc publicēšanas apskatīt pašvaldības mājaslapā, kur tie ir cenzēti, dzēšot pat uzņēmumu nosaukumus. Žēl, ka «tautas kalpiem» nav īpaši svarīgi, lai cilvēki laikus saņemtu informāciju.
