Neviļus nācās salīdzināt dažādu institūciju komunikāciju ar sabiedrību un medijiem, kas novērota pēdējā laikā.
Pārsteidzoša Latvijā dominējošajā mačisma «pr» manierē, proti, «stiprais nekad neatzīstas», bija akciju sabiedrības «Baltic-ovo» reakcija uz dzīvnieku sargu vēstījumiem par vistu labturības pārkāpumiem. Veterinārā dienesta ārkārtas audits, šķirošanas cehu un putnu novietņu atvēršana medijiem, partneriem un dzīvnieku sargiem, ražošanas detaļu skaidrošana un – galu galā – padomes priekšsēdētāja atvainošanās par nolaidību. Auditorijai, kas to noklausījās un nodeva tālāk, tobrīd trūka jautājumu.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sokas dažādi. Ja atbilde uz jautājumu VID darbību rāda labā gaismā, tā nav ilgi jāgaida, informācijas apjoms ir bagātīgs un daudzpusīgs. Sarežģītos tematus, piemēram, amatpersonu rotāciju, lai cik pašsaprotama tā neliktos korupcijas risku mazināšanai, vairāk skaidro finanšu ministre. Nav īsti skaidrs, vai paši VID ļaudis grib vai negrib strādāt atklāti un godīgi. Šaubas nemazina ačgārnā rīcība – individuālā komersanta dzenāšana, lai iekasētu dažus desmitus eiro nokavētu maksājumu, rit ļoti uzstājīgi. Kaimiņvalstīs galvenā uzmanība pievērsta nodokļu izkrāpšanas shēmu likvidācijai, jo tur var ne tikai iekasēt vairāk valsts makam, bet arī apturēt noziedzīgu darbību.
Liekulības piemērs ir Zaļo un zemnieku savienības līderu pārmetumi «Vienotības» izglītības ministram, kas esot vājākais posms valdībā. Interneta avotos gan var pārbaudīt, ka izglītības sistēmas nesakārtotība velkas jau no pašu deleģēto ministru laika.
Ir skaidrs, kurš te vairāk motivēts uzturēt patiesas attiecības ar sabiedrību. Taču nav izprotams, kāpēc Eiropas demokrātijā nevaram saņemt skaidras atbildes no cilvēkiem, kam esam uzticējuši mūsu valsts vadību un maksājam par to algu.
