Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants paredz sodu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu. Atbilstīgi tam drīkstētu sodīt arī kūlas dedzināšanas vājprāta pārņemtos.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants paredz sodu par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu. Atbilstīgi tam drīkstētu sodīt arī kūlas dedzināšanas vājprāta pārņemtos.
Taču reāli sodītu personu ir ļoti maz. Mūsu rajonā pagājušajā gadā ugunsdzēsēji pērnās zāles dedzinātāju radītās liesmas slāpējuši vairāk nekā 30 reižu, taču sodīti divi cilvēki. No tiem viens sodu ir samaksājis, otrs vēl ne.
Klusums var mānīt
“Bauskas Dzīve” novēroja, ka pagājušajās brīvdienās gaisā jau bija jūtama degošas zāles un dūmu smaka. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes dežūrdaļā gan informēja, ka līdz 3. aprīļa pusdienlaikam neviens izsaukums slāpēt pērnās zāles dedzinātāju izraisītas liesmas nav saņemts.
Taču klusums var būt mānīgs, jo īstais dārza darbu un apkārtnes sakopšanas laiks vēl priekšā. Valstī šopavasar jau reģistrēti ap 30 pērnās zāles dedzināšanas gadījumu. Tādējādi statistika liek domāt, ka pilnīga miera nebūs.
Vairāk skaidros
Amatpersonas acīmredzot apjautušas, ka tiesiskā ceļā cīnīties ar šo mūsu valstī izplatīto sērgu ir diezgan bezcerīgi. Tāpēc šopavasar cīņa ar ļaunprātīgiem kūlas dedzinātājiem vairāk tiks veikta izskaidrojošā veidā.
31. martā Rīgā par šo tēmu runāja iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un vides ministrs Raimonds Vējonis. Par ministru spriesto “Bauskas Dzīvei” vēstī Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece. Vides ministrija kūlas ugunsgrēku apkarošanas akcijā iecerējusi piedalīties ar informatīvo kampaņu. R. Vējonis skaidroja, ka pērnās zāles dedzināšana ir varmācība pret sevi, ģimeni, apkārtējiem un dabu. Īpašu ļaunumu videi kūlas dedzināšana varētu nodarīt šogad, jo agrāk nekā parasti Latvijā atgriezušies gājputni, kas jau vij ligzdas.
Būs īpašas patruļas
Cīņā ar svilinātājiem šopavasar paredzēts iesaistīt vides aktīvistu patruļas. Tās regulāri braukās pa valsti un kūlas degšanas gadījumos operatīvi informēs policiju un ugunsdzēsējus. Atbalstu apņēmušies sniegt arī privātuzņēmēji. Kāda Latvijas apdrošināšanas kompānija neoficiāli apsolījusi piešķirt patruļām nepieciešamo transportu, šoferus, degvielu. Paredzēts, ka katrā Latvijas novadā ik dienu patrulēs viena automašīna. Palīdzību solījis Valsts zemes dienests, kas kūlas un mežu ugunsgrēku periodā apņēmies nodrošināt nepārtrauktas dežūras visos mežos izvietotajos sargtorņos. Panākta vienošanās par informācijas apmaiņu starp VUGD un Lauku atbalsta dienestu, lai kūlas dedzināšanā pieķertiem zemniekiem samazinātu tiešos maksājumus no Eiropas Savienības.
Amatpersonas vienojušās kampaņu pret kūlas dedzināšanu rīkot arī nākamgad un pieprasīt šim nolūkam līdzekļus 2006. gada budžetā. Vides ministrs skaidroja, ka arī Zviedrijā agrāk bijušas nedienas ar kūlas dedzinātājiem, situāciju izdevies mainīt tikai pēc septiņu gadu kampaņas.
Demonstrēs reklāmas klipus
SIA “Vides projekti” šonedēļ sāks reklāmas kampaņu pret kūlas dedzināšanu, tā aģentūrai LETA stāstīja “Vides projektu” sabiedrisko attiecību speciāliste Margarita Apine. Tiek gatavots videoklips raidīšanai Latvijas Televīzijā, kā arī reklāmas plakāti un pastkartes.
Reklāmas plānots demonstrēt ar 8. aprīli laikā, kad lauku cilvēki mēdz skatīties televizoru. Saistībā ar televīzijā rādītā klipa sižetu tiks veidoti reklāmas plakāti, kurus izvietos pasta nodaļās ārpus Rīgas. Tur būs arī pastkartes, kuru otrā pusē būs informācija par kūlas dedzināšanas izraisītām sekām. Pastkartes izplatīs arī skolās.
M. Apine stāstīja, ka ideja par reklāmas kampaņu bijusi jau sen, taču tikai šogad iegūts Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalsts. Fonds reklāmas kampaņas izveidei atvēlējis 6000 latu, vēl 2500 latu solīts no ANO Attīstības programmas. “Vides projekti” vasarā cer īstenot kampaņas otro daļu – aicinājumu nopļaut pļavas, lai nākamajā pavasarī būtu mazāk kūlas.
***
Uzziņai
– Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants. Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz simt latiem, bet juridiskām personām – līdz tūkstoš latiem.
– Latvijā 2004. gadā bojā gājuši trīs cilvēki, kūla dzēsta 2800 reižu, bojātas 153 ēkas;
– 2003. gadā bojā gājuši pieci cilvēki, kūla dzēsta vairāk nekā 3000 reižu, cietušas 270 ēkas;
– 2002. gadā bojā gājuši astoņi cilvēki, dzēsts vairāk nekā 4000 reižu, liesmas postījušas 400 ēku.
VUGD informācija
