Pulkstenis pieci. Blakustelpā skan klusināta mūzika, tur mūza spēlē liru. Steidzīgi ceļos, uzvāru tēju un kauliņus sunītim, tad ķeros pie pindzelēm.Astoņdesmitajos gados bija iespēja mācīties N. K. Krupskajas vārdā nosauktajā neklātienes mākslas skolā Maskavā.Rit laiks, un mūzika kļūst klusāka un klusāka.Ir atnācis kaimiņš, un mūsu sarunā tiek risināti jautājumi, kā jādara tas vai tas, bet, tā kā esmu spītīgs, daru visu otrādi, un beigās sanāk kolosāli.***Es lauku cilvēkus ierakstītu Sarkanajā grāmatā. Viņi kopj zemi un apgādā pilsētas ar pienu, gaļu un maizīti, bet pilsētu kungi izstrādā un pieņem likumus, pazemina nodokļus, izdomā jaunus un kopā ar saviem padomniekiem atskaitās vēl citiem kungiem, kā tiek pildītas regulas.Tomēr lauku cilvēkus es piepulcēju tautas lielākajai bagātībai, jo viņi ir kā dzidri pusdārgakmeņi mūsu pārāk kompjutarizētajā laiktelpā. Tādus cilvēkus vienmēr vēlos redzēt līdzās un dziļi zemapziņā just, cik pasaule labi iekārtota, ka ir vēl kāds dullāks par tevi.***Dienas nogalē gribas kaut ko palasīt. Ikreiz, kad esmu pilsētā, apmeklēju grāmatu bodes, bet augsto cenu dēļ ne vienmēr varu tās nopirkt. Varbūt uzrakstīt pašam kādu trilleri? Esmu dažus sižetus pārdomājis. Piemēram:Latviešu miljonāra meitu nolaupa labi pazīstama pašmāju oligarha dēliņš un aizved uz savu pili, ko tēvs par apmazgāto naudu nopircis no poļu šļahtiča. Tur, ieslēgta pils tornī, skaistā jaunava vada savas drūmās dienas. Bet tad kādā pilnmēness naktī viņa ar paštaisītu loku un saindētām bultām apšauj pils apsardzi, ierīvē slotas kātu ar mušmires, beladonnas un sikspārņa asins maisījumu, nolaižas lejā, pārpeld Vislu, ielec zemu lidojoša gaisa balona gondolā un vienā mirklī iemīlas jauneklīgi sirmbārdainajā pilotā. Pēkšņi uzradusies viesuļvētra «Jeļizārovna» piecās stundās aizpūš viņus līdz Marķīzu salām.Te varētu pielikt punktu, bet, tā kā pēc publicēšanas es nevarēšu rast mieru no vēstuļu nepārtrauktās plūsmas, kurās lasītāji lūgs uzrakstīt turpinājumu, tad nobeigšu ar epilogu.Marķīzu salās daiļā jaunava un jauneklīgi sirmbārdainais pilots visu savu atlikušo Zemes mūža daļu veltīs analfabētisma likvidēšanai iezemiešu vidū. Viņi mācīs aborigēniem tik ārkārtīgi sarežģīto un ļoti grūto latviešu valodu.
