Tikai daļā ģimeņu bērniem ir nodrošināts vecumam un attīstībai vajadzīgais uzturs. Bet tas ietekmē veselību.
Tikai daļā ģimeņu bērniem ir nodrošināts vecumam un attīstībai vajadzīgais uzturs. Bet tas ietekmē veselību.
Aug mazie resnīši
Ēšanas ieradumi veidojas ģimenē. Mēdzam brīnīties, kāpēc bērni nedzer pienu, bet gan izvēlas saldinātus gāzētus dzērienus. Ja pienu un piena produktus ģimenē nelieto, kā bērns var uzzināt to garšu?
Savukārt skolas ēdienkarte ir visai nabadzīga ar vitamīniem. Veselības ministrija un Latvijas Pārtikas centrs 2003. gadā to pētīja un konstatēja, ka skolu ēdienkartēs ir pārāk maz pilnvērtīgu gaļas izstrādājumu, bet augļu nav vispār. Pusdienās galvenokārt ir desu izstrādājumi, kotletes, maize un makaroni. Siers un gaļa produktu dārdzības dēļ skolas ēdienkartē ir pārstāvēti visai minimāli. Dārzeņi gan ir pieejami, bet cik darba vajag, lai pagatavotu salātus? Vieglāk ir izņemt no burkas marinētus gurķus.
Tādas skolas pusdienas ir lētas, bet nenodrošina vitamīnu un minerālvielu daudzumu augošam organismam, nav arī īpaši garšīgas. Tāpēc bērni bieži skolas kafejnīcā pērk bulciņas, čipsus, saldos batoniņus. Tā viņi organismu pieslānī ar cukuru un taukiem, kas mazkustīgākos ātri vien padara par resnī šiem.
Izvēlas garšīgāko
Par veselību jārūpējas, kamēr tā ir. Vēlāk nāksies ārstēties. Medikamenti parasti ir dārgāki nekā vitamīni. Tie īpaši nepieciešami no vēla rudens līdz pavasarim, kad pašu audzētu augļu un dārzeņu saturā vitamīnu koncentrācija samazinās.
Bērni mēdz ēst to, kas viņiem garšo. Tāpēc ir izdomātas dažādas vitamīnu formas: kapsulas, sīrupi un pat košļājamās konfektes. “Mēness aptiekas” farmaceite Maija Petrova rekomendē vitamīnus tablešu un sīrupu formā bērniem pēc trīs gadu vecuma. Mazākajiem labāk patiks sīrupi un pilieni. Košļājamās konfektes ir piemērotas no 1 līdz 10 gadu vecumam. Ja bērns ir alerģisks, nākas konsultēties ar ārstu un farmaceitu, lai izvēlētos tos vitamīnu kompleksus, kas neizraisa veselības problēmas.
“Mēness aptieku” farmaceite Maija Petrova skaidro, ka ir arī specifiski vitamīnu sastāvi, piemēram, saaukstēšanās profilaksei, hemoglobīna paaugstināšanai un citi. Nereti cilvēki vaicā, vai lētāki vitamīni ir sliktāki. Atšķirību cenā veido ražošanas izmaksas, arī firmas vārds un vitamīnu sastāvs. Jo komplekss bagātīgāks, jo dārgāks.
Nevajag pārspīlēt
Ziemā ieteicamākie vitamīni ir C, cinks, selēns. Tie ir spēcīgi antioksidanti, kas veicina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma. Kalcijs vajadzīgs kauliem, to ieteicams lietot kopā ar vitamīnu D3, tad organisms to labāk izmanto.
B grupas vitamīni stiprina nervu sistēmu un veicina organisma izturību. Ļoti svarīgs elements ir dzelzs, kas lieliski noder mazasinības profilaksei. Organisms labāk uzņem dzelzi, to lietojot kopā ar vitamīnu C. Redzes profilaksei ieteicams A vitamīns, kas ir pieejams šķidrā veidā, – eļļa, kā arī melleņu augļi. Magnijs nostiprina nervu sistēmu un mazina nogurumu.
Parasti vitamīnus lieto trīs mēnešus, pēc tam mēnesi vajadzīgs pārtraukums. Daži vitamīni, tādi kā A un D, uzkrājas organismā, un to lietošanu nevajadzētu pārspīlēt.
Svarīgi ne tikai iegadāties vitamīnus, bet paskaidrot bērnam, kāpēc tie jālieto, uzsver “Mēness aptieku” farmaceite Maija Petrova. Pastāstiet, ka veiksme un prieks ir iespējami tad, kad nekas nesāp un ir laba veselība.
***
fakti
– Pasaules Veselības organizācijas veiktā pētījumā “Skolas vecuma bērnu veselība un veselības ieražas” tika izvērtētas sakarības starp bērna uzturu un pakļāvību slimībām.
– Aptuveni 50% mazuļu vecumā līdz vienam gadam, nepilni 40% bērnu vecumā līdz 14 gadiem un 37% pusaudžu nepareiza uztura dēļ slimo biežāk un ilgāk nekā pārējie.
