Krievu dramaturģija Latvijas teātros kļūst arvien iecienītāka.
Krievu dramaturģija Latvijas teātros kļūst arvien iecienītāka. Valmieras Drāmas teātris šogad gatavo divus krievu autoru darbu iestudējumus: Fjodora Dostojevska “Idiotu” un Aleksandra Ostrovska melodrāmu “Bez vainas vainīgie”. Savukārt Nacionālā teātra repertuārā kopš decembra ir Aleksandra Ostrovska drāma “Līgava bez pūra”.
Krievu autoru darbi
Vairums krievu autoru darbu iestudējumu līdz šim bijuši veiksmīgi. Lai atceramies Mihaila Gruzdova izrādi “Precības” Dailes teātrī, Gaļinas Poļiščukas smeldzīgi nostalģisko Alekseja Arbuzova lugas “Cietsirdīgās spēles” inscenējumu Nacionālā teātra Jaunajā zālē. Šajā pašā teātrī skatītāju labi apmeklēta ir Aleksandra Ostrovska komēdija “Ienesīga vieta”. Savukārt Jaunajā Rīgas teātrī joprojām pārpildītā zālē tiek spēlēta Alvja Hermaņa 1997. gadā iestudētā Aleksandra Arbuzova luga “Mans nabaga Marats”. Māras Ķimeles šajā teātrī pagājušā sezonā uzvestā Ivana Turģeņeva luga “Mēnesis uz laukiem” plūca laurus Spēlmaņu nakts gada konkursā.
Šis uzskaitījums, kuru noteikti varētu vēl turpināt, ir apliecinājums tam, ka režisoriem uz mūsu teātru skatuvēm krievu autoru darbu iestudējumi izdodas veiksmīgi, interesanti. Tie gūst skatītāju, arī kritiķu pozitīvas atsauksmes.
Režisore ir centusies
Vērtējot Indras Rogas iestudēto A. Ostrovska drāmu “Līgava bez pūra”, jāatzīst, arī šī izrāde ir skatāma, daudziem tajā noteikti izdosies atrast kādu rozīnīti. Viena lieta ir labi jaušama – režisore ir ļoti centusies. Ir padomāts par savdabīgām mizanscēnām, katram aktierim piemeklēts savs skatuviskais tēls – gana savdabīgs un interesants. Noskaņas radīšanai uzaicināts pat čigānu ansamblis “Šerad”. Viņu izpildījumā dziesmas skan gan ugunīgi, gan smeldzīgi. Čigāni dzied, dejo, lugas galvenie varoņi izspēlē gan komiskas, gan traģiskas situācijas. Dažbrīd uz skatuves notiekošais atgādina tādu stilizētu vecpuišu ballīti – “maļčišņiku” –, kurā nokrāsas radīšanai pieaicināti īsti čigāni.
Tomēr smeldzīgā, tikai krieviem raksturīgā dvēseles vibrācija iestudējumā tā pilntiesīgi neieskanas. Viens no traucējošiem elementiem ir Ginta Sippo scenogrāfija. Pilnīgi neizprotams un nefunkcionāls šķiet metāla rāmis, kas pārdala skatuvi divās daļās, tādējādi aizsedzot aizmugurējā plānā projicētās Krievijas ainavas. Varbūt scenogrāfs gribējis parādīt to būri – garīgo šaurību un jūtu aprobežotību –, kas ieskauj galveno varoni Larisu. Taču skatītājos tas drīzāk rada scenogrāfa izdomas nabadzības, varbūt arī teātra līdzekļu taupīšanas iespaidu.
Dažādi aktieri
Vēl viens iemesls, kāpēc iestudējums, vismaz pirmizrādē, pilnībā neuzrunāja skatītāju, bija Larisas lomas atveidotājas Līgas Vītiņas bālais sniegums. Jācer, ka no Liepājas teātra pirms neilga laika pārnākušai jaunajai aktrisei būs arī veiksmes izrādes un viņas emocijas spēs daudz pilnīgāk aizkustināt skatītājus.
Tomēr “Līgavu bez pūra” noteikti ir vērts noskatīties tādēļ, ka pēc desmit gadu pārtraukuma aktiera statusā uz skatuves atgriezies teātra galvenais režisors Edmunds Freibergs. Tiešām lielisks aktieris, interesants tēla traktējums. Kad izrādes darbībā iesaistās E. Freibergs, skatīties uzreiz kļūst interesantāk. To pašu var teikt vēl par diviem vecmeistariem – Ģirtu Jakovļevu Robinsona un Astrīdu Kairišu Jefrosijas Potapovas lomā. Centīgi režisores norādījumu izpildītāji ir arī Uldis Anže un Mārcis Manjakovs. Šo aktieru sniegums pietušē dažas iestudējuma neveiksmes, un mājupceļš pēc izrādes atkal ir pārdomu un atziņu pildīts.
***
Uzziņai
– Lugas “Līgava bez pūra” pamatā ir nejauši laikrakstā izlasīta kriminālziņa – kādā Krievijas guberņā vīrs greizsirdības dēļ nogalinājis jauno sievu. Tiek atklāts, ka notikumā iesaistīts kāds vietējais bagātnieks, kuram jaunu sieviešu pavešana ir sava veida hobijs. Liktenīgas kaislības drāma jeb sieviete un viņas četri vīrieši. Tādi varētu būt apakšvirsraksti vienai no populārākām krievu klasikas lugām par mīlestību, kas uz brīdi Larisu paceļ debesīs un tad iznīcina.
Volgas krasti, čigānu melodijas, vasaras vakars. Brīdis pirms Larisas laulībām ar netīkamo Karandiševu, kas toties līdz sirds dziļumiem mīl viņu, un negaidīta sastapšanās ar mīļoto Paratovu, kas Larisu pazudina.
