Ceraukstiešu Ozolu dzimtas divu paaudžu gleznotāju – Andra un Dāvja – gleznu izstādi «Dabiski» pirms dažām dienām atklāja Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Ekspozīcijas vienojošais elements ir ainava. Izstāde būs atvērta līdz februāra beigām.
Atgriežas ģimenes mājvietā
Dāvis Ozols ir Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa students, bet viņa vectēvs Andris – amatieris, kurš visu mūžu gleznotprasmi apguva Rīgas mākslas studijās. Andra dēls Ralfs Ozols ir profesionāls gleznotājs, Mākslas akadēmijā absolvējis Imanta Vecozola meistarklasi. Viņš daudzus gadus darbojas digitālo tehnoloģiju jomā.
Izstādes atklāšanā piedalījās Dāvis, Ralfs, Andra Ozola atraitne Ināra Tuče, kā arī baušķenieki un ceraukstieši, kuri labi pazina An-dri. Pirms nepilniem 20 gadiem viņš no Rīgas pārcēlās uz Ceraukstes pagasta «Kauliņiem» – dzimtas mājvietu. Bauskā vīrs atvēra nelielu tirgotavu un brīvajā laikā turpināja gleznot, piedalījās mākslinieku vasaras plenēros.
Andris pierunāja mazdēlu – tolaik Rīgas J. Rozentāla mākslas vidusskolas audzēkni – kļūt par plenēra «Bauskas vasara» dalībnieku. Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad abi brīvā dabā gleznoja kopā. Dāvis stāsta: «Skolas gados bieži braucu uz «Kauliņiem». Man patika klausīties vectēva atziņas par mākslu un dzīvi. Viņa tēvs Jānis bēgļu gaitās nokļuva ASV, dzīvoja Mičiganas štatā. Viņš arī gleznoja, bija iekārtojis darbnīcu. Savu tēvu Andris nebija redzējis kopš bērnības. Viņi satikās, kad Andris pirmo reizi atbrauca ciemos.»
Atceras dzimtas patriarhu
Bauskas mākslas skolas absolvente Līga Vaitaite 2007. gadā sagatavoja referātu par Andra Ozola veikumu mākslā. Jauniete vairākkārt viņu apmeklēja un cītīgi pierakstīja ceraukstieša atmiņas. Lūk, fragments no Līgas Vaitaites pētījuma: «Andris Ozols pavadīja ASV nepilnus trīs gadus. Intensīvi gleznoja, apguva jaunus paņēmienus, piedalījās sešās izstādēs. ASV dzīvojošajiem latviešiem visvairāk patika Latvijas ainavas. Andris Ozols lepojās ar publikāciju kādā ASV laikrakstā, kurā atzinīgi novērtēti viņa darbi. Žurnālists atainoja arī Ozolu dzimtas stāstu un uzsvēra, ka gleznošana ir vairākās ģimenes paaudzēs pārmantota tradīcija.»
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce pauda cerību, ka Ozolu nākamajā izstādē būs redzami arī Ralfa Ozola darbi. Viņš aizraujas ar dzimtas vēstures pētīšanu, konsultējoties ar muzeja speciālistiem. Ralfs atklāj: «Mans vecvectēvs Kārlis Ozols bija Bauskas pilsētas galvenais mērnieks. Viņa kaligrāfiskais paraksts ir redzams vecākajiem baušķeniekiem piederošo īpašumu dokumentos. Arī Kārlis interesējās par mākslu un gleznoja. Vecvectēvam piederēja zeme Mēmeles labajā krastā – tur, kur pašlaik atrodas ražotne «Kronis». Pīrāgkalnā viņš uzbūvēja ģimenes māju.»
Dāvinās gleznas
Izstādi aplūkoja baušķeniece Rudīte Pokšāne – Andra Ozola paziņa un talanta cienītāja. Akvareļos, kas ir gleznotāja iecienītākā tehnika, viņu aizkustina Latvijas dabas tēls.
«Andris bija interesants sarunu biedrs, viņam piemita labestīga attieksme pret dzīvi un cilvēkiem. Visu mūžu viņš veltīja, lai prasmīgu meistaru vadībā pilnveidotu savas mākslas darbu radīšanas prasmes,» atceras Rudīte.
Ozolu ģimene ir nolēmusi Baus-kas novadpētniecības un mākslas muzejam uzdāvināt 20 Andra darbus, lai papildinātu novadnieku gleznu kolekciju. Viņa dēls spriež: «Mākslas darbi ir piemineklis Ozolu dzimtai – nozīmīgākais, kāds vispār var būt.»
