Mācītāja profesora Visvalža Varneša Klīves 72. dzimšanas dienai veltīts piemiņas brīdis notika trešdien, 24. septembrī, Klīvu kapos un Vecumnieku pagasta muzejā.
Mācītāja profesora Visvalža Varneša Klīves 72. dzimšanas dienai veltīts piemiņas brīdis notika trešdien, 24. septembrī, Klīvu kapos un Vecumnieku pagasta muzejā.
Viņš aizsaulē devies šogad 17. martā. Dzimtas kapsētā tika godināts arī V. V. Klīves tēvs Ādolfs Klīve, kuram šosestdien ir vārdadiena, vēstīja pagasta muzeja vadītāja Aloida Baķe.
Atceres sarīkojumu kapsētā vadīja Vecumnieku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Viesturs Vāvere, runāja pašvaldības muzeja vadītāja. Viņa uzsvēra Klīvu dzimtas nozīmīgo devumu pagastam, Latvijai. Ādolfs Klīve, kurš dzimis Vecumniekos, plašākai sabiedrībai pazīstams kā viens no ievērojamākiem Latvijas neatkarības laika (1918 –1940) politiskajiem darbiniekiem. Viņš bija Latviešu zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks un kopā ar Kārli Ulmani vadīja šo partiju. Līdz Latvijas okupācijai bijis Latvijas Valsts bankas padomes priekšsēdētājs, informē A. Ba- ķe.
Ādolfa Klīves dēlu Visvaldi Varnesi Klīvi uzrunāja Zemnieku savienības biedri no Rīgas, jo arī V. V. Klīve, tāpat kā tēvs, bija saistīts ar šo partiju.
V. V. Klīvi, dzimušu Rīgā, ar Vecumniekiem nesaista tikai tēva mājas. Viņš ordinēts par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju, kalpojis luterāņu draudzē Vecumniekos. Viņš ir bijis latviešu autors, filosofs un reliģijas vēsturnieks, orientālists un teologs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Bijis sistemātiskās teoloģijas profesors Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondējošais loceklis. V. V. Klīve aktīvi piedalījies teoloģis- kās izglītības un reliģijas studiju atjaunošanā Latvijā, palīdzot 1990. gadā Latvijas Universitātē atjaunot Teoloģijas fakultāti.
Interesenti muzejā aplūkoja profesoram veltītu izstādi, noskatījās 1992. gadā uzņemto videofilmu par V. V. Klīvi, dalījās atmiņās par cienījamo laikabiedru. Viņa kundze, diakone Vija Klīve, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka šo filmu skatoties ikreiz, kad kļūst skumji: «Tā man dod mierinājumu. Viņš līdz pēdējam gribēja dzīvot. Mēs par nāvi nerunājām. Viņš tikai pateica, kur grib būt apglabāts.»
V. Klīve uzsvēra, ka tiek svinēta dzimšanas diena, tāpēc cilvēkiem jājūtas omulīgi. Atnākušie tā arī jutās. Vietējā iedzīvotāja Dainuvīte Ābele Visvaldim, pašas vārdiem runājot, bija izcepusi torti. Skanēja vietējā ansambļa «Kamenes» dziesmas. Sarīkojumu caurvija atmiņas par vienkāršo, omulīgo un gudro profesoru, daudzu skolotāju.
Viņš bija piepildījis sava mūža vēlmi – būt par skolotāju.
