Atteikšanās no dažādiem produktiem uzturā pēdējos gados ir gandrīz vai modes lieta. Dažs neēd gaļu ētisku nosacījumu dēļ, cits –, saudzēdams veselību. vēl kāds atsakās no maizes.
Atteikšanās no dažādiem produktiem uzturā pēdējos gados ir gandrīz vai modes lieta. Dažs neēd gaļu ētisku nosacījumu dēļ, cits –, saudzēdams veselību. vēl kāds atsakās no maizes.
Cits uzskata, ka no ikdienas ēdienkartes jāizsvītro tik ierastie kartupeļi, to vietā izvēloties rīsus vai griķus.
Viena no Bauskas rajonā pazīstamām mediķēm jau desmit gadu ir veģetāriete. Viņa uzskata, ka šāda izvēle ir ļoti personiska. Daktere piekrita dalīties savā pieredzē, bet viņas vārds netiks minēts.
Kā nonāci pie šāda lēmuma?
– Tas notika pavisam vienkārši. Piknikā ēdu turpat grilētu gaļu, pašu parastāko šašliku, un saindējos. Mocījos diezgan pamatīgi un apmēram nedēļu tikpat kā neko neēdu, kur nu vēl gaļu.
Manu paziņu vidū bija un ir veģetārieši. Nolēmu mēģināt kādu laiku iztikt bez gaļas, kas ir nopietns proteīna avots un to pārstrādāt organismam nav viegli. Drīz secināju, ka jūtos lieliski, turklāt pusotra, divu mēnešu laikā tiku pie divus izmērus mazāka apģērba.
Un pēc tam? Esot tā, ka strauji zaudēts svars atgriežas ar uzviju.
– Ja pavērtēju savu svaru, tas šo desmit gadu laikā turējies normā un nav daudz mainījies. Esmu 1,72 metrus gara, sveru aptuveni 66 – 67 kilogramus un pašlaik valkāju 38. izmēra apģērbu. Ir tāda teorija par uztura atbilstību asinsgrupām. Atbilstīgi tai, man vairāk der veģetārs uzturs – bez gaļas. Kaut arī gribu uzsvērt, ka mana izvēle ir vairāk emocionāla, nevis pragmatiska un zinātniski pamatota. Tāpēc nevaru ieteikt to visiem. Tas ir katra paša ziņā. Ja ir kādas veselības problēmas, noteikti jāveic analīzes, lai, piemēram, atklātu, vai gaļas trūkums neveicina mazasinību.
Izstāsti, ko tu ēd un no kā atsakies!
– Jau desmit gadu neēdu ne gaļu, ne zivis. Dzeru pienu, turklāt jo treknāks, jo labāks, ēdu biezpienu, sieru, pākšaugus, dārzeņus, reizēm arī sojas produktus. Esmu atteikusies no olām, tās neēdu tīrā veidā ne vārītas, ne ceptas, vien tik, cik ir kādos krēmos un kūkās. Man garšo saldumi, ēdu arī kartupeļus un makaronus. No speķa pīrādziņiem atsakos, bet bulciņas un kūkas reizēm ēdu, kaut zinu, ka tas nav veselīgi.
Gribu uzsvērt, ka pievēršanās veģetāram uzturam nav diēta. Neapgalvoju, ka tā dzīvot ir veselīgāk, jo katra cilvēka organisms ir citādāks un vajadzība pēc gaļas ir saprotama. Turklāt mūsu platuma grādos, kur ir aukstas ziemas, dzīvnieku produkti vienmēr bijuši proteīna avots uzturā.
Mēdz teikt, ka gaļa ēdienam dod sātu, piesien dūšu.
– Manuprāt, to nodrošina garšvielas, tās izmantoju ļoti daudz. Šajā ziņā izcila ir indiešu virtuve. Tos pašus rīsus var pagatavot tik gardus, pievienojot kariju, piparus, zaļumus un citas garšvielas. Šādi, piemēram, taisu savu mīļāko ēdienu – dārzeņu sautējumu ar rīsiem vai makaroniem.
Gaļas vietā grauz burkāniņu? Vai viegli izdodas atrast veģetāru ēdienu?
– Burkāniņu negraužu, man vairāk garšo silta maltīte. Mājās paēst nav nekādu problēmu, man patīk gatavot. Pusdienojot citur, ne vienmēr izdodas atrast ko man piemērotu, kaut gan sadaļa “Veģetārie ēdieni” daudzu restorānu piedāvājumā sastopama arī Latvijā. Dažas reizes esmu bijusi krišnaītu kafejnīcā Rīgā, kur visi ēdieni ir veģetāri un ļoti garšīgi.
Ģimenē esmu vienīgā veģetāriete, mamma pret manu izvēli izturas saprotoši, bet pati labprāt ēd gaļu, viņai tā garšo. Savukārt man nav grūti pagatavot gardu ēdienu citiem, to nepagaršojot.
Reizē ar pievēršanos veģetārismam sāki apmeklēt jogas nodarbības. Kāda tam ir nozīme?
– Manā dzīvē joga ir ļoti svarīga iekšējās harmonijas uzturēšanā. Uz nodarbībām visus šos gadus esmu braukājusi, grupa ir Rīgā. Esam domubiedru pulks, kuram ir kopīga filozofija par dzīvi.
Ēšana jāuztver kā sakrāls process. Lai es dzīvotu, gūtu enerģiju, kādam – augam vai dzīvniekam – ir jāmirst. Jāatzīst, ka veģetārisms ir mainījis manu attieksmi pret ēdienu, tā ir bijīgāka. Nav vēlēšanās piekraut šķīvi līdz malām ar visu ko. Patiesībā būtu jāēd krietni mazāk, lai justos labi. Man ne vienmēr tas izdodas, tāpēc uzsveru, ka nevaru būt paraugs.
Vai tu ieteiktu veģetāro uzturu grūtniecei?
– Tas jāizlemj sievietei pašai, bet lieliski bērni dzimst arī veģetāriešiem. Taču uzskatu, ka viss atkarīgs no vispārējā veselības stāvokļa, ko parāda analīzes un citi izmeklējumi. Veģetārismu nevar uzspiest arī bērniem. Starp citu, viņi instinktīvi spēj izvēlēties tieši to, ko organisms prasa. Piemēram, neko nezinot par dalītā uztura principiem, bērni bieži vien ēd tieši tā.
Vai vari atklāt vienas savas dienas ēdienkarti?
– No rīta tukšā dūšā iedzeru tēju ar pienu, bet bez cukura. Kafiju nelietoju, tā man negaršo. Pēc brītiņa apēdu pāris sieriņu “Kārumiņš”, tie man ļoti garšo. Pusdienās ir dārzeņu sautējums ar rīsiem, vakariņās – kāda siermaize. Starplaikos dzeru ūdeni vai tēju. Pēdējo reizi cenšos ēst pirms septiņiem, kas man ne vienmēr izdodas.
Vai pacientiem iesaki pievērsties veģetārismam?
– Nekādā gadījumā, nemaz nedrīkstu to darīt. Vēlreiz jāuzsver, tā ir katra paša izvēle, turklāt apzinos, ka neesmu īstais piemērs, no kā jāmācās. Būtu vairāk jāseko uztura vērtībai, lai arī bez gaļas organismam netrūktu vajadzīgo olbaltumvielu, lai ogļhidrātu un cukura nebūtu par daudz, reizi pa reizei jālieto arī sintētiskie vitamīni. Tik apzinīga neesmu, bet attaisnojos ar to, ka tiešām jūtos labi.
