Lielu darbu, lai uzlabotu sadzīves un dzīves apstākļus, Lietuvā iegulda vietējās sabiedrības aktīvistu grupas.
Lielu darbu, lai uzlabotu sadzīves un dzīves apstākļus, Lietuvā iegulda vietējās sabiedrības aktīvistu grupas. Tā informēja Biržu rajona laikraksta “Biržiečiu žodis” (“Biržu vārds” – K. S.) galvenā redaktore Jaņina Bagdoniene.
Iniciatīvas grupās parasti apvienojas ap simt cilvēku. Viņi paši meklē līdzekļus, apgūst nezināmo, kā arī apvienojušies savienībā.
Atsevišķu aktīvistu grupu rosinātu projektu kopējais budžets ir pat divus trīs miljonus litu liels. “Kā pazuda vietējās varas, tā cilvēki kļuva aktīvi,” secināja J. Bagdoniene. Piemēram, 300 iedzīvotāju liela ciema aktīvisti ar ideju un projektu iet pie pagasta vecākā. Tālāk jau pie rajona Padomes (RP). Tādā veidā tika apgūti Eiropas Savienības SAPARD pirmsiestāšanās pasākumu lauksaimniecības un lauku attīstībai programmas finanses.
Reģionālās reformas dēļ neviens nav cietis. Tas tādēļ, ka lauku pagastu centros un rajona pilsētā strādā administratīvie centri. “Kā cilvēki agrāk gāja turp, tā arī tagad iet. Administratīvajiem centriem nav vietējā budžeta, bet es nezinu, vai tas kaut kā situāciju pasliktina,” stāstīja J. Bagdoniene.
Lietuvā kopumā ir 11 apriņķu. To padomes un administratīvie centri ir otrā līmeņa pašvaldības. Pamatā tām ir tādas pašas funkcijas kā pirmā posma vietvarām, proti, RP, skaidroja Biržu RP priekšsēdētāja vietnieks Rimants Martinonis. Vienīgi mērogs atšķiras, proti, plānošana un darbs tiek veikts apriņķa reģionālā līmenī. Apriņķu budžetam finanses piešķir valsts. Biržu rajons ietilpst Panevēžas apriņķī.
“Nevienam nav īsti skaidra apriņķu pašvaldību būtība – ne īsti izpildvara, ne likumu izpildes noteikumu pieņēmējs. Viņi meklē sev darbu, lai būtu, par ko rakstīt papīrus,” teica Biržu rajona laikraksta galvenā redaktore.
