Bauzes tirgū strādā vairāki desmiti pārdevēju, arī baušķeniece Vēsma Lorberga. Izrādās, ka Vēsma pusotru gadu veica vēl kādu darbu, kas nebūt nav tik izplatīts.
Bauzes tirgū strādā vairāki desmiti pārdevēju, arī baušķeniece Vēsma Lorberga. Izrādās, ka Vēsma pusotru gadu veica vēl kādu darbu, kas nebūt nav tik izplatīts.
Savas valsts patriote
Vēsma bija intervētāja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrā “SKDS”. Pagātnes formu lietoju tādēļ, ka pirms pavisam neilga laika Vēsma firmā “SKDS” iesniedza atlūgumu. Atteikuma iemesli ir divi. Pirmais – bijis ļoti grūti apvienot pārdevējas un intervētājas nodarbošanos. “Man patīk runāt ar cilvēkiem, bet pieiet un piezvanīt pie sveša dzīvokļa durvīm un sākt sarunu nav viegli. Visādi bijuši arī atteikuma iemesli. Es domāju, gatavojos, uzrunāju, bet man tā strupi atsaka. Saprotu, tas ir normāli – ne visi intervētāju savā mājā gaida atplestām rokām.
Otrs iemesls, kāpēc kādu laiku šo darbu neveikšu, ir negatīvā informācija, ko bieži nākas dzirdēt. Īpaši, kad vaicāju par politiku un sociālajiem jautājumiem. Cilvēki dažreiz stāsta tik daudz slikta, lādās par valsti, ka man, mājās aizejot, visu vakaru šīs negācijas neliek miera. Uzskatu, ka esmu savas valsts patriote, tāpēc tik daudz slikta nevēlos par to uzklausīt,” tā savus aiziešanas iemeslus no “SKDS” skaidro Vēsma Lorberga.
Viss sācies 2004. gada 1. maijā, kad “Eiropas Savienība likvidējusi” Vēsmas darba vietu Grenctālē. Politika, statistika vienmēr ir viņu interesējusi. Skatoties dažādus pētījumu datus, Vēsma iedomājusies, kuri gan ir tie cilvēki, kas atbildējuši uz jautājumiem, jo viņai nekad neviens neko tādu nav jautājis. To viņa arī minējusi savā motivācijas vēstulē “SKDS”, piebilstot, ka vēlas, lai statistikas koptēlā iekļautos arī Bauskas puses cilvēku viedokļi.
50 pret 50
Iepazīstot šo darbu, tā teikt no virtuves puses, Vēsma secina, ka aptaujām tomēr ir jātic. Intervētāja pienākumu apraksts, daudzi noteikumi, kas jāievēro, arī anketu uzbūve ir tādi, ka blēdīšanās iespēja ir ļoti maza. Turklāt izlases veidā no “SKDS” aptaujātie tiek vēlreiz klaušināti. Tāpēc intervētājam mājās aizpildīt anketas ar fiktīvu cilvēku vārdiem nemaz nav iespējams. Izstrādāti arī noteikumi, kā uzdot jautājumus, lai intervētājs ar savu nostāju, viedokli neietekmētu atbildētāju.
Ir virkne nosacījumu, kā izvēlēties uzrunājamos. Bieži vien jāievēro tā saucamais pirmās dzimšanas dienas princips. Tas nozīmē, ka, ieejot dzīvoklī, jāiztaujā tas, kuram pirmajam būs dzimšanas diena. Respondentu vidū jābūt 50 procentiem vīriešu un tikpat sieviešu. Tāda pati ir pilsoņu un nepilsoņu attiecība. Dažās aptaujās jāievēro citi specifiski norādījumi.
Par prezervatīviem
“Neiztiku arī bez kurioziem,” atceras Vēsma. “Reiz gadījās kādā dzīvoklī ieiet, kad tur svinēja jubileju. Tie bija krievi – ļoti atsaucīgi. Sapratu, ka aicinājumam sēsties pie galda nevaru atteikt. Pamieloja mani, vēl kompota burciņu līdzi iedeva, protams, pirms tam ar vienu ģimenes locekli aizpildījām anketu, kā to noteikumi paredz, atsevišķā istabā, lai viesi netraucē.”
Pusotra gada laikā tēmas bijušas ļoti dažādas. Visbiežāk – politisko procesu vērtējums, politiķu un partiju reitingu izzināšana. Nācies iztaujāt arī par specifiskām lietām, piemēram, par dažādu medikamentu lietošanu un pretsāpju līdzekļiem. Reiz bijusi ļoti neparasta aptauja par kontracepciju. Jautājumi sastādīti korekti, tomēr par visdažādākajām niansēm: cik daudz un kādus līdzekļus lieto, kur tos pērk, kurš partneris iegādājas prezervatīvus, kādas ir izjūtas utt.
“Intervētājas darbs patiesi bija interesants. Man tas daudz deva, gan attīstot komunicēšanas prasmes, gan labāk izzinot dažādus procesus sabiedrībā. Tomēr, ja nedēļas laikā nācās intervēt desmit un vairāk cilvēku, katram no tiem veltot apmēram divas stundas, tad brīvu vakaru nepalika. Nereti gadījās aiziet pie kāda vientuļa, veca cilvēka vai pensionāra. Viņi gribēja sarunāties ne tikai par intervijas tematiem. Man šķiet, ka šī nodarbe kā papildu darbs būtu īsti piemērota studentiem. Viņi varētu izkopt dažādas dzīvē nepieciešamas iemaņas. Turklāt samaksa par paveikto nebija nemaz tik niecīga,” ar patīkamām atmiņām savu nu jau bijušo nodarbošanos atceras pārdevēja Vēsma Lorberga.
