Pagājušajā nedēļā 14 Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, ieskaitot «Bauskas Dzīvi», devās Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā komandējumā uz Itāliju.
Pagājušajā nedēļā 14 Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, ieskaitot “Bauskas Dzīvi”, devās Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā komandējumā uz Itāliju. Tās galvaspilsētā Romā 1957. gada 25. martā sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija – parakstīja Romas līgumu. Ar to tika nodibināta Eiropas Ekonomikas Kopiena jeb kopējais tirgus. Tā ideja ir brīva personu, preču un pakalpojumu kustība pāri robežām. Šis datums tiek uzskatīts par Eiropas Savienības (ES) dibināšanas dienu, šosvētdien apritēs tās piecdesmitgade.
Itālieši ES vairāk uzticoties nekā vietējam parlamentam. Taču iedzīvotāju zināšanas par savienību ir sliktas, viņi īsti nesaprotot organizācijas spēku.
Visinteresantāk braucienā bija iepazīt itāliešu dzīves uztveri un kādreiz atpalikušā Kampānijas reģiona iedzīvotāju panākumus, piesaistot ES fondu līdzekļus dažādiem projektiem.
Līdzīgi kā Latvijā, arī saulainajā dienvidzemē ļaudis darba un labāka atalgojuma meklējumos aizvien vairāk pārceļas dzīvot uz lielajām pilsētām. Pārejot uz eiro, cenas Itālijā pacēlās gandrīz divas reizes. Savukārt algas un pensijas palika tās pašas. Itālieši nebija un nav ar to apmierināti.
Kampānijas reģiona, kura centrs ir Neapole, tautsaimniecībai pirms desmit gadiem bija raksturīga amatnieku darbība, piemēram, olīveļļas spiestuves un vīna darītavas. Pašlaik investīcijas lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos atnesušas tiem starptautiskus panākumus. Piemēram, tradicionālā Kampānijas mocarellas siera gatavošanas tradīcijām pievienojot laikmetīgu zīmolu jeb kvalitātes garantiju, tas padarīts par starptautiski pazīstamu produktu. Tā ne viens vien itāliešu tradicionālās virtuves produkts atdzimis modernajā kulinārijā.
Iekļāvušies lielajā ES saimē, itālieši mūsdienās pelna, izmantojot savas tradīcijas. Viņi uzsver sieru, dažādas eļļas, vīna un citu produktu gatavošanas gadsimtu seno kārtību kā lielāko vērtību.
Savukārt ikdienā vislielākā itāliešu kaislība ir futbols. Kādā aptaujā atklājies, ka baznīcas apmeklējums svētdienā zaudējis par labu kājbumbas spēlei. Līdzīgi televīzijas raidījumam “Kas notiek Latvijā?” Itālijā apaļā galda diskusijas ar dažādu ekspertu piedalīšanos notiek pēc ievērojamiem futbola mačiem.
Itālieši ir ļoti pašpietiekami. Vietējās televīzijas un prese 60 miljonus lielo tautu galvenokārt informē par iekšējām valsts norisēm, reti kad ziņās parādās ārzemju notikumi. Itālieši visvairāk apbrīnojot un pēc mentalitātes vistuvāk jūtoties frančiem un krieviem. Īpašo dienvidnieku viesmīlību sajuta arī ciemiņi no Latvijas.
