Dzejnieka Edvarta Virzas 120. dzimšanas dienā – 27. decembrī – Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta «Billītēs» notika atceres sarīkojums.
Dzejnieka Edvarta Virzas 120. dzimšanas dienā – 27. decembrī – Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta “Billītēs” notika atceres sarīkojums.
Sveces un ziedi dzimšanas dienā
Jubilejas svinības izraisīja sabiedrības lielu interesi, jo “Billītēs” bija ieradušies Rīgas latviešu biedrības vadītāji, Jelgavas rajona Padomes, Jelgavas latviešu biedrības, A. Brigaderes muzeja pārstāvji, Iecavas pagasta padomes darbinieki, kā arī personas, kuras interesējas par latviešu literatūras vēsturi. Sirsnīgā Ziemassvētku noskaņā ciemiņus uzņēma dzejnieka ģimenes locekļi – meita Amarillis Virza-Liekna, mazmeita Anna Žīgure un viņas dzīvesbiedrs Juka Rislaki, mazdēls Eduards Liekna, mazmeita Diāna.
No rīta Rīgas Meža kapos notika piemiņas brīdis. Pēc tam sarīkojuma dalībnieki devās uz Iecavu, lai noliktu ziedus pie Edvarta Virzas piemiņas akmens. Arī Iecavas pagasta Rumbu kapos, kur atdusas vairāki Lieknu dzimtas locekļi, tika iedegtas svecītes.
Ar Jelgavas rajona Padomes un Rīgas latviešu biedrības atbalstu 2003. gadā notika vairāki Edvartam Virzam veltīti sarīkojumi, informē Jelgavas rajona valsts kultūras inspektore Dzintra Zimaiša. Jubilejas norisēs iesaistījās arī Iecavas pagasta padome. Zemgales novada vidusskolēni aktīvi piedalījās radošo darbu konkursā. Žūrija jau ir apkopojusi rezultātus, nosaukusi uzvarētājus un labākos darbus nodevusi “Billīšu” māju īpašniekiem. Tos paredzēts eksponēt dzejnieka piemiņas istabā. Uzvarētāju vidū ir arī baušķeniece Dace Betaka un pilsētas 1. vidusskolas autoru grupa.
Aizrautīgi nododas pētniecībai
Edvarta Virzas jubilejas cikla visus sarīkojumus pērn apmeklējusi Iecavas vidusskolas 10.b klases skolniece Santa Vīgante. Viņa palīdzēja organizēt arī dzejnieka dzimšanas dienas vakaru “Billītēs”. Santas interese par Edvarta Virzas literāro mantojumu nav nejauša, jo viņa sākusi zinātniska darba izstrādi.
Katru gadu valstī notiek vidusskolēnu zinātnisko pētījumu konkurss, kurā nolēmusi piedalīties arī jaunā iecavniece. Santa stāsta par savām iecerēm: “Veidojot ģimenes ciltskoku, atklāju, ka dzejnieks ir attāls radinieks. Pirmo reizi “Billītēs” ierados skolas ekskursijā. Ar Amarilli Virzu-Lieknu mums izveidojās mīļas attiecības, sāku apmeklēt viņu biežāk. Tad skolotāja Maruta Lasmane man ieteica pievērsties nopietniem pētījumiem. Zinātniskā darba temats vēl tiks konkretizēts. Pašlaik turpinu meklēt un sistematizēt materiālus ne vien par Edvartu Virzu, bet arī par viņa dzimtas locekļiem, kuri saistīti ar literatūru un publicistiku.”
Santas Vīgantes nodomu īstenošanu atbalsta “Billīšu” īpašnieki, piedāvājot darbam ģimenes fotoarhīva un bibliotēkas krājumus. “Patīkami apzināties, ka jauni cilvēki interesējas par latviešu literatūras spilgtām personībām. Vasarā “Billītes” apmeklē daudz ceļotāju, kuriem par gidi kļūst mana mamma. Ar laiku Santa viņai varētu būt prasmīga palīdze,” domā Eduards Liekna.
Nākotnes simbols – “Straumēni”
Rakstniecības muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītājs Edgars Mucenieks atzīst, ka Edvarta Virzas literārais mantojums līdz šim ir pētīts epizodiski. Protams, ir Ilgoņa Bērsona, Vitauta Ļūdēna un vēl dažu autoru publikācijas, bet trūkst plaša, analītiska vērtējuma. Literatūrzinātnieks spriež: “Edvarts Virza nav “ejoša” tēma. Eiropas kontekstā mēs vēl vairāk nekā agrāk kautrējamies runāt par nacionālismu, kas ir aplami. Manuprāt, pasauli un tās norises ir iespējams izprast, apzinoties un apliecinot nacionālo identitāti. Poētiskais romāns “Straumēni” man asociējas ar Latvijas nākotnes simbolisku redzējumu, kurā galvenais ir māju izjūta – piederība dzimtai un savai zemei.”
Līdzīgi domā arī Latvijā dzīvojošais somu žurnālists Juka Rislaki, jo “Straumēnus” viņš uzskata par īpašu darbu latviešu literatūrā. Dzejnieks Eino Leino Somijā esot tikpat nozīmīgs kā Edvarts Virza Latvijā. Viņi bijuši laikabiedri, un Virza ir tulkojis dažus Eino Leino dzejoļus.
Vecgada nogalē Edvarta Virzas piemiņas istaba “Billītēs” tika papildināta ar jauniem materiāliem. Līdzās eksponētajām fotogrāfijām, manuskriptiem un grāmatām no dzimtas arhīva drīzumā varēs aplūkot arī fotogrāfa Jura Zēberga kolekciju “”Billītes” četros gadalaikos”.
