Plāni padarīt kartes pieejamākas Eiropas Savienības valstīs paredz samazināt banku savstarpējo komisijas maksu.Mazāka maksājumu karšu nodeva tiek apspriesta kā tirgus liberalizācijas līdzeklis, ziņo portāls nra.lv.Maksājam mēsLatvijā pieejamas apmēram 167 dažādas maksājumu kartes – gan norēķinu, gan kredītkartes, liecina portāla gudriem.lv apkopotā informācija. Gada maksa par kartes lietošanu svārstās no diviem līdz 1500 latiem, un tikai astoņām kartēm tāda nav paredzēta.Taču tās nav vienīgās kartes izmaksas, kas ir jāsedz kartes lietotājam. Lai gan, iepērkoties veikalā, par karšu apstrādi no pircēja neiekasē papildu maksu, tas nenozīmē, ka šis process neko nemaksā. Preču un pakalpojumu cenas pēdējos 20 gados ir paaugstinājusi ne tikai inflācija, bet arī nodevas par norēķinu karšu lietošanu.Banka, kas veikalā nodrošina iespēju norēķināties ar kartēm, uzstādot savu POS («Point of Sale» jeb «pārdošanas punkts») termināļus, maksā citām bankām par iespēju pieņemt maksājumus ar šo ierīci no citu banku izdotajām kartēm. Savukārt no tirgotājiem POS termināļa uzstādītāja banka saņem maksu par karšu maksājumu apkalpošanu. Tirgotāji šo nodevu ierēķina preces uzcenojumā, un rezultātā par to samaksā pircējs.Pieliek pat četrus procentusLai izprastu, cik lielā mērā preču cenas paaugstina nodeva par norēķinu karšu lietošanu, «Bauskas Dzīve» aptaujāja vietējos tirgotājus. Izrādās – atkarībā no norēķinu kartes veida, finanšu iestādes, kurām pieder norēķinu termināli, iekasē pat 1,6 – 4% no preces vērtības. Tas arī ir iemesls, kāpēc ikviena banka cenšas iedzīvotājus pierunāt norēķināties ar tās kartēm, bet citas pat ir gatavas atmaksāt vienu procentu no pirkuma vērtības.Vēl nepatīkamāka situācija ir tad, ja pirkuma summa nepārsniedz trīs latus. Tad nodeva ir nevis procentuāla, bet gan 10 – 20 santīmi par pirkumu. Tas nozīmē – pārdodot preci 50 santīmu vērtībā, visa tirgotāja peļņa tiek atdota kā nodeva. Tādēļ mazākos veikalos nereti noteic minimālo pirkuma summu, ar kuru pieņem kartes maksājumu.Miljonu apgrozījumsAprēķini rāda, ka maksājumu kartes ir visbiežāk lietotais elektroniskās maksāšanas instruments privāto klientu grupā. Eiropas Savienībā ar kartēm notiek trešā daļa maksājumu, to skaits pieaug. Eiropas Komisija (EK) ir secinājusi, ka maksājumu karšu straujā izplatība nav veicinājusi ne karšu apkalpošanas izmaksu, ne starpbanku nodevu kritumu.«Šo maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas bieži ir neskaidras gan patērētājiem, gan tirgotājiem. Patērētāji reti apzinās pilnās izmaksas – ne tikai tās, kas tiem tieši jāmaksā, bet arī izmaksas maksājumu saņēmējiem – tirgotājiem, kuri savas darījumu izmaksas parasti ietver preču un pakalpojumu cenās. Galarezultātā klientam vairāk jāmaksā par pirkumu,» teikts likumdošanas iniciatīvas apspriežamajā «Zaļajā grāmatā», kurā iezīmēts ceļš uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu. Lai nodrošinātu lētus un drošus elektronisko maksājumu risinājumus, kā vienu no iespējām apspriež starpbanku maksājumu nodevas samazināšanu.Piespriež soduLatvijā ar banku kartēm var norēķināties jau 20 gadus. Konkurences padome (KP) 2011. gadā secināja, ka īsti godīgi «spēles» noteikumi karšu turētājiem nav, un par aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām uzlikusi tām naudas sodu – kopumā 5,5 miljonus latu.Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi tirgū, pieaugot karšu maksājumu apjomam un banku ienākumiem, karšu nodevai bija jāsamazinās, secināja KP. Tomēr visu vienošanās laiku – astoņus gadus – tā bija nemainīga, neļaujot apgrozījuma pieauguma radīto labumu nodot tirgotājiem.KP lēmumam nepiekrita 14 bankas un pārsūdzēja to Administratīvajā tiesā.
