Lai izzinātu tradīcijas Brunavas pagastā, «Bauskas Dzīve» devās uz tālo pierobežu.
Lai izzinātu tradīcijas Brunavas pagastā, “Bauskas Dzīve” devās uz tālo pierobežu.
Budbergā dzimusi un augusi, joprojām Augškalnu māju pudurītī mīt pensionēta skolotāja Laimdota Mustermane. Būdama patiesa sava novada patriote, viņa apkopojusi bagātīgu informāciju. Materiāli par Brunavas pagastu, konkrēti Budbergas apkaimi, krājas mapēs, kārbās. Skolotājas pārrakstīti, tie pamazām pārtaps atmiņu un vēstures dokumentu krājumā.
Neskaidrības ar vietvārdiem
Vispirms centāmies noskaidrot, kur tad īsti atrodamies. Brunavas pagastā tā kā būtu, bet kā īsti sauc pierobežu, vienota viedokļa nav. Maršruta plāksnīte autobusā rāda, ka tas dodas uz Paņemūni, dažviet lasīts nosaukums Paņemune, savukārt 1934. gada fotouzņēmumā pie pašvaldības ēkas skatāms uzraksts “Panemunes pagasta valde”. Arī Budbergas nosaukumam nesen radies cits variants. Ceļa A-7 malā uz norādes pie Mūsas ciemata rakstīts “Budberģe”. L. Mustermane neatceras, ka agrāk šāda vārda forma būtu lietota.
Sarunas noslēgumā, uzskaitot pagasta netīkamās lietas, viņa min arī nesakārtotību vietvārdu lietošanā, neskaidrības ar ceļa zīmēm, norāžu trūkumu. Šī joma ir pašvaldības pārziņā.
No pagraba lien laukā velni
Atceroties panemuniešu seno laiku tradīcijas, L. Mustermane uzsver teātra spēlēšanas prieku. Pirms Otrā pasaules kara Budbergas muižas ēkā bija liela, grezna zāle ar brīnišķīgu akustiku. Apkārtnes ļaudis te labprāt klausījās koncertus, paši bija cītīgi teātra spēlētāji. No Rīgas uz Budbergu izrādes iestudēt brauca režisors Kristaps Linde. Vēl tagad daži atceras viņa iestudēto Annas Brigaderes lugu “Princese Gundega un karalis Brusubārda”. Princeses lomā bija pazīstamā skolotāja Maiga Fatare.
Pagājušā gadsimta 60. gadi uzskatāmi par kultūras uzplaukuma laiku Budbergā. Kolhoza “Brīvais arājs” nodaļā darbojās bibliotēka, bija sieviešu ansamblis, Panemunes skolā darbojās koris, iecienītas bija pedagogu rīkotās literārās tiesas. Iespaidīgs A. Brigaderes lugas “Maija un Paija” iestudējums Budbergas parkā bijis 1964. gadā. Izrādes noskaņas radīšanai izmantota apkārtne, velni līduši no sagrautās muižas pagrabiem, savukārt Laimes māte nākusi lejā no uzkalniņa. Kupls bijis izrādē iesaistīto dalībnieku pulks, arī skatītāju nav trūcis.
Teātra spēlēšana savulaik Budbergā bijusi cieņā. Tagad šīs apkārtnes ļaudis skatuves iestudējumus redz reti, vienīgi kādreiz uz Rīgas teātriem aizbraucot. Dažreiz vecāki dodas uz Mežgaļu pamatskolu, kur Ziemassvētkos joprojām tiek iestudēta kāda ludziņa.
Rīgā novērtē dziedātprasmi
Brunavas pagasta jauktais koris “Grenctāle” nesen atzīmēja pastāvēšanas 45. gadskārtu. Taču dziedātprieka tradīcijas ir krietni senākas. Skolotāja Mustermane atceras, kā pirms kara pagastā vai katrs centies izlasīt pāris rindiņu, kas bija publicētas avīzē “Jaunākās Ziņas”: “..ļoti saskanīgi nodziedāja Panemunes pagasta jauktais koris diriģenta Gotharda Bajāra vadībā.” Tālās leišmales ļaudīm šāds vērtējums par uzstāšanos Dziesmu svētku koru skatē Rīgā bijis augstākais iespējamais pagodinājums.
Arī pašlaik Brunavas pagasta dziedātāji regulāri piedalās rajona koru skatēs, iegūtas tiesības dziedāt Dziesmu svētkos Rīgā. Kori “Grenctāle” var sastapt saietos Gaujienā, koncertos Rīgā. Panemuniešiem spilgti atmiņā palicis kora dziedājums Budbergas luterāņu baznīcā Ziemassvētkos pirms pāris gadiem.
Slavenu ļaužu saknes
Vētījot Budbergas apkārtnes pienesumu tautas izcilo ļaužu kopā, saraksts veidojas gana prāvs. Sīkāk nevērtējot novada slavenības, jāpiemin, ka no Panemunes nācis populārais, atraktīvais pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņa māte Hermīne Rītiņa bija skolas pavāre, tēvs – baznīcas kalpotājs. Vēl nesen brunavieši ar interesi sekoja līdzi Parīzes–Dakaras rallijam, kurā piedalījās arī kādreizējais budberģietis Jānis Āzis. Lauksaimniecības zinību studentiem pazīstams profesors Arvīds Vilde. Daudzviet mājās visā Latvijā glabājas mākslinieka Alfrēda Grāvīša gleznas. Komponista Ērika Ozoliņa dzimtās mājas gan atrodas Mēmeles pretējā krastā – Jaunsaules pusē. Taču sievu Ritu Lindemani viņš noskatījis Budbergā. Jaunieši nereti tikušies uz kāda liela akmens Mēmelē, kur arī īsti ieskatījušies viens otrā.
Latviešu valodu un literatūru Rīgas bērniem māca panemuniete Anita Vanaga. Budbergas dievnamos savulaik kalpojis luterāņu mācītājs Artūrs Piebalgs, katoļu prelāts Eduards Stukels. Tieši viņš savulaik bijis iniciators jaunas katoļu baznīcas būvei Budbergā, pats arī to finansiāli atbalstījis.
Daudzina novada vārdu
Brunavas pagasta tradīciju uzskaitījums nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu cikla “Budberga laikmetu griežos” trīs lielos sarīkojumus. Tajos kopā aicināti ievērojami novada ļaudis, daudzināta bijusī Panemunes skola, godināts Dieva vārds un trīs pagasta baznīcas, to draudzes.
Pirms trim gadiem pagasta kultūras darba organizatorei Dzintrai Simonaitei radās ideja pulcināt vienkopus pazīstamus, pasaulē izklīdušus kādreizējos budberģiešus. Sarīkojums netapa viegli, taču iedzīvotāju atsaucība bija liela. Ieradās prāvs interesentu pulks, arī daudzi uzaicinātie viesi, viņu vidū eksprezidents Guntis Ulmanis un dzejnieks Imants Ziedonis.
Budbergas parkā 1936. gadā tika iestādīti piemiņas ozoli, četri kuplo joprojām. Bija paredzēts, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā te savu koku iestādīs prezidents Kārlis Ulmanis. Viņš to neizdarīja, taču 2001. gada 13. jūlijā viņa brāļa mazdēls Guntis Ulmanis seno ieceri īstenoja.
Emocionālu atmiņu pārpilna bija novadnieku tikšanās 2002. gada jūlijā, kad kopā sanāca vairāk nekā 60 kādreizējās Panemunes skolas audzēkņu, skolotāju. Vēstījumu izglītības iestādes godināšanas dalībniekiem bija atsūtījusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Savukārt pērnvasar uz vienu dienu Budbergas parks bija kļuvis par skaistu Dieva vārda godināšanas vietu. Te pulcējās luterāņu un katoļu konfesiju mācītāji – Latvijas Evaņģēlis ki luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Jelgavas katoļu diecēzes bīskaps Antons Justs.
No netikumiem jātiek vaļā
“Dzimtās puses vārda apzināšana un godināšana – tā laikam ir Brunavas pagasta ļaužu iezīmīgākā tradīcija,” secina skolotāja Laimdota Mustermane. Tikai pašās sarunas beigās viņa min dažas noteikti izskaužamas tradīcijas. “Visskumjāk, ka Brunavas vārdu arvien biežāk daudzina kā dīzeļdegvielas zadzēju nostūri,” secina L. Mustermane. Viņu skumdina, ka pienācīgi netiek kopti kapi. Pagastā ir 14 kapsētu. Daži – Brunavas, Sila kapi – vienmēr ir aprūpēti, apkārtne satīrīta. Taču Bikšu kapu apkaime jau ilgāku laiku ir piederīgo aizmirsta. “Šie netikumi noteikti nav mūsu puses ļaužu raksturīga iezīme, taču no šādām tradīcijām jātiek vaļā,” tā L. Mustermane.
***
Fakti
– Budbergas parkā notikušie vasaras sarīkojumi:
– 2001. gadā “Budberga laikmetu griežos”,
– 2002. gadā “Panemunes skolas daudzināšanas svētki”,
– 2003. gadā “Brunavas pagasta baznīcas”.
