Komentāri rakstam «Bauskas vecajos kapos jāizveido kultūrvēsturiski vērtīgu objektu reģistrs un jāturpina restaurācijas darbi».
Laikrakstā «Bauskas Dzīve» 2019. gada 26. jūlijā bija publicēts mākslas zinātnieka Daiņa Bruģa raksts «Pieminekļi vajadzīgi arī dzīvajiem», šo pašu publikāciju ar virsrakstu «Bauskas vecajos kapos jāizveido kultūrvēsturiski vērtīgu objektu reģistrs un jāturpina restaurācijas darbi» šī gada 10. janvārī ievietojām portālā www.bauskasdzive.lv.
Raksts ir svarīgs Bauskas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai un aicinājums novada domei tās neignorēt, bet gan Bauskas vecajos kapos izveidot kultūrvēsturiski vērtīgu objektu reģistru un turpināt pieminekļu restaurācijas darbus. Gan kapi, gan kultūrvēsture ir tiešā pašvaldības atbildības lokā.
Publicējam dažas atsauksmes uz šo rakstu, kas ievietotas portālā www.bauskasdzive.lv.
Paldies: «Ļoti izzinošs raksts, un izteicienos drosmīgs tā autors.»
Cerība: «…ka pašvaldība to sadzirdēs. Tikai šoreiz šis jautājums būtu jāizskata bez «villas» mešanas. Te vispār nebūtu ko diskutēt, tas ir jāizdara. Un, protams, jāatrod līdzekļi un labi ātri.»
arī paldies: «Vecajos kapos esmu bieži. Interesanti tik tiešām. Varbūt mūsu pašu Tūrisma informācijas centrs (TIC) varētu ņemt dalību šo kapu sakārtošanā. Vismaz izrādītu interesi, apmeklējot un apskatot tos. Mums TIC ir ļoti enerģiska vadītāja. Būtu labi. Jau iepriekš paldies.»
Vaitad: «Kapi arī ir vieni no tiem, kas rāda tautas kultūras līmeni. Diemžēl mūsu deputāti visgudri, neko nesaprotot, ar ķiverēm galvā apmeklē sporta būvi, ja to tā var saukt. Bet vecpilsēta un kapi, nu ko tur.»
Tātad: «Kapi domāti tiem, kuri spējīgi uzstādīt saviem aizgājējiem mākslinieciski vērtīgus (kas vērtēs?) pieminekļus, bet tos kapus, kam tādu nav, līdz ar zemi, un pēc laiciņa brīva kapavieta tiem, kuri spēj maksāt…»
tam tātad: «Nu nerunā jau muļķības. Ir runa par vēsturiskiem pieminekļiem, kuriem ir vērtība. Nekas nav jānolīdzina. Un nekādi mākslinieciski pieminekļi nav jāliek. Kapiņi gluži vienkārši ir jākopj. Varbūt var rīkot talkas. Labprāt tajās piedalītos.»
Saules dievam: «Nu vandaļi ir bijuši visos laikos, ieskaitot jau tos, kuri 5. gadsimtā nopostīja Romu. Svarīgi, lai agrāko laiku vērtību postīšana nekļūst par sabiedrības akceptētu normu.»
Prātnieks: «Savas vēstures noliegšana ir komunistu fanu ideoloģijas pamatā, un tas turpina darboties – laiks izbeigt vismaz Bauskas kapos! Apsveicu pirmos darbus Bauskas kapos.»
Prātniekam: «Tu neesi prātnieks, bet cilvēks, kuram nav vienaldzīga savas tautas vēsture. Pievienojos tev. Prātnieku mums pietiek deputātu vidū, kuri tālāk par stundām ilgu runāšanu netiek.»
Ra: «Nu tādu vandaļu kā tagad padomju laikā nebija, Plosta kapos bija skaista bronzas statuja, to nozaga un droši vien nodeva lūžņos. Un tā kapu reģistra veidošana, ko autors iesaka, jau 30 gadus ir nokavēta.»
ko te piebilst?: «Izskatās, mecenātisms pārvēršas biznesa projektā ar mērķi piesaistīt domes līdzfinansējumu. Jājautā, kā gan jutīsies šo aizgājēju tuvinieki, ja kapsētu pārvērtīs par tūrisma apskates objektu – ja kapsētai, sākot no piektdienas, cauri auļos lielākoties organizētās tūristu grupas, lielākoties skolas klases, ieurbušās savos viedtālruņos, kā tas vērojams Mūsas un Mēmeles satekā, Ķirbaksalai izauļo cauri neapstājoties.»
Piebildējam: «Piekrītu, ka darbojošās kapsētas nav jāpārvērš par masu tūrisma objektiem, taču es rakstā nepamanīju aicinājumu to darīt. Tajā pašā laikā vienaldzīgi noraudzīties vērtīgu vēsturisku pieminekļu bojāejā arī nešķiet pareizi. Nedomāju, ka šai iecerei (un jau padarītajam) ir kas kopīgs ar biznesu. To, ka pilnīgi bez naudas nav iespējams paveikt arī vislabākās lietas, var nezināt tikai tie, kas paši neko reālu nav darījuši.»
Es: ««Ko te piebilst?» izklausās pēc pašvaldības darbinieka, jo tiem par naudu nekad nav bijis jārūpējas, alga un prēmijas regulāri, nevis kā biznesā, kur tās smagi jānopelna. Un tikai pašvaldībnieki tādā stilā domā. Bet domāt vajadzētu, kā glābt savas aprūpējamās teritorijas kultūru un vēsturi, pie kuras pieder arī 19. gadsimta pieminekļi Vecajos kapos Bauskas vēsturei nozīmīgiem cilvēkiem. Tomēr izskatās, ka šī dome varētu ieiet vēsturē ar to, ka viņu darbības laikā Bauskas vecpilsēta un Vecie kapi galīgi izzudīs. Pārdzīvoja karus, komunisma teroru, bet šo laiku domes bezdarbību un vienaldzību nepārdzīvos. Aicinu domi un administrāciju strādāt, jo autors savā rakstā jau smagāko darbu izdarījis – ieteikumus un idejas, ko vajag darīt, priekšā pateicis.»
