Deviņi desmiti gadu – valsts tikai bērnībā savā,Mācās staigāt, lai nekluptu, dižās valstis lai nerātu.Cenšas, lai nebrauktu gravā, lai neliedz lielvalstis skavas,Valstiņa grib, lai uzplauktu, gaisu Eiropā nejauktu.Bet kur tad pašas galviņa?Tai jābūt, kaut valsts maziņa.Vai tā ir simts gudrās galvas, kas tikumu nemet, tik spalvu?Savu tīk pildīt tiem ķešu, vien tautu atstājot bešā.Ak, valsts, mums mīļā un dārgā, no blēžiem kā tevi sargāt?Cik jāpaiet gadiem gariem, lai gudrāki kļūstam un varamTeikt «Pietiek!» partiju pulkiem – «Neturiet ļaudis par muļķiem!»?Un vēlēsim aukles valstij, kas to nevis posta, bet balsta.Lai skaļāka Latvijas balss, lai pasaule zina: mēs – valsts!
