Klusēšana šķiet aizdomīga. Esmu 70 gadu vecs 2. grupas invalīds – man ir izoperēta niere, pirms diviem gadiem operēta balsene.
Klusēšana šķiet aizdomīga
Esmu 70 gadu vecs 2. grupas invalīds – man ir izoperēta niere, pirms diviem gadiem operēta balsene. Ir arī citas – mazākas – kaites. Apmēram pirms pieciem sešiem gadiem pievienojās vēl viena ķibele – parādījās alerģiski izsitumi.
Esmu meklējis palīdzību tepat Bauskā, Rīgā biju pie speciālistiem slavenajā medicīnas sabiedrībā “ARS”, aizbraucu pie Elejas Veronikas. Visi atzina vienu un to pašu – alerģija. Kāds var būt tās cēlonis, neizdodas noskaidrot.
Saskare ar toksiskām ķīmiskām vielām man nav bijusi. Medikamentus ilgstoši nelietoju, ja nu vienīgi kaut ko, kad saaukstējos. Alerģija pret kādām zālēm nav bijusi.
Iepriekš neesmu jutis pārtikas produktu negatīvo ietekmi. Nekad agrāk neesmu cietis no niezošiem izsitumiem. Sāku domāt, vai tie nav no pārtikas. Tai taču pievieno dažādas piedevas, vielas, ko, iespējams, nepanesu. Esmu par to rakstījis vairākām avīzēm. Nekādas atbildes.
Jūnijā nosūtīju atklātu vēstuli “Neatkarīgajai”, vēršoties pie Pārtikas un veterinārā dienesta ar šo jautājumu. Atkal nekā – vēstule nav publicēta, klusums. Šī klusēšana kļūst aizdomīga. Kur atrast skaidrojumu, kas par vielām ir šie “E” uzlabotāji.
Ar cieņu – I. JANKŪNS Bauskā
Palīdz izprast “E” vielu nozīmi
“Bauskas Dzīve” jau ir sniegusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) skaidrojumu par pārtikas piedevām. Jāatgādina, ka arī sāls, cukurs un citronskābe ir pārtikas piedevas.
Dažs bez pārtikas piedevām ražots produkts būtu jāapēd uzreiz tirdzniecības vietā, jo, kamēr to aiznes uz mājām, pagatavo ēdienu, tas jau ir sācis bojāties.
Informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā radušies dažādi stereotipi par “E” vielu iespējamo kaitīgumu. PVD sniegtajā informācijā uzsvērts, ka tās mērķis nav slavēt vai pelt, bet palīdzēt izprast ar “E” burtu apzīmēto vielu nozīmi produktā.
Kāpēc tieši burts “E” produkta marķējumā apzīmē pārtikas piedevu? Tulkojumā no angļu valodas vārds “edible” nozīmē ‘ēdams’. Pārtikai nepievieno vielas, kas kaitē veselībai, bet, iespējams, kādam tās var radīt nepatīkamu reakciju. Tad no šī produkta ir uz kādu laiku jāatsakās, lai secinātu, vai tiešām tas ir vainīgs pie pašsajūtas pasliktināšanās.
Ietekmē garšu, kavē bojāšanos
Pārtikas piedevas ir vielas, ko neēd kā atsevišķus pārtikas produktus un nelieto kā tipiskas uztura sastāvdaļas. Kāds iztiek bez cukura, cits tikpat kā nelieto sāli. Pārtikas piedevas pievieno produktam ar nolūku ietekmēt tā īpašības – uzlabot izstrādājuma (piemēram, desas) krāsu, konsistenci, garšu un kavēt bojāšanos.
Taču I. Jankūna vēstulē paustais tikai apliecina tendenci – lielākā daļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pēdējo desmit gadu laikā pārtikas kvalitāte ir pasliktinājusies. To izzinājis socioloģisko pētījumu centrs “Eurobarometer”.
Tikai pieci procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā pārtikas kvalitāte ir uzlabojusies, savukārt 65 procenti ir pārliecināti, ka tā kļuvusi sliktāka. Latvijas iedzīvotāji attiecībā uz pārtikas kvalitātes izmaiņām ir vispesimistiskākie Eiropas Savienībā.
Kvalitāte un cena
Visvairāk pozitīvu pārmaiņu pārtikas kvalitātē pēdējo desmit gadu laikā saskata Maltas (74%), Īrijas (67%), Nīderlandes (52%), Igaunijas (50%) iedzīvotāji. Kritiskāki aptaujā bijuši Ungārijas, Polijas un Grieķijas ļaudis.
Pērkot pārtiku, vidēji 42 procenti eiropiešu lielāko uzmanību pievērš tās kvalitātei, bet 40 procentiem pircēju svarīgāka ir cena.
Pārtikas kvalitāti par nozīmīgāko visbiežāk minējuši Grieķijā un Kiprā (67%), Portugālē (60%). Portugāļi, slovāki un Latvijas (44%) iedzīvotāji lielu vērību pievērš preces cenai.
**
Fakti
– Vidēji 38 procenti eiropiešu uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā pārtikas kvalitāte ir uzlabojusies, bet 28 procenti – ka tā pasliktinājusies.
– Par lielākajiem riskiem saistībā ar pārtiku eiropieši uzskata iespējamo saindēšanos (16%), ķīmisko vielu klātbūtni (14%), savukārt 13% baidās no produktiem, kas veicina aptaukošanos.
– 31% eiropiešu pārtika asociējas ar garšu, 29% – ar baudu, 27% – atgādina par izsalkumu, bet 19% – liek domāt par veselību.
Socioloģisko pētījumu centra “Eurobarometer” dati
***
Viedokļi
– Ināra Labecka, sabiedrības “Bauskas klēts” tehnoloģe:
“Mūsu maizes mīklai tiek pievienoti irdinātāji, skābuma regulatori, apmēram tas pats, kas cepamais pulveris (soda, citronskābe, ciete), ko pievieno mājās, cepot kēksu. Pārtikas piedevas ir arī sāls un cukurs un to, protams, arī mēs lietojam. “Bauskas klēts” maize ir no dabiskām izejvielām, to gan gribu uzsvērt. Pērkot pārtiku, pievēršu uzmanību, kādas un cik “E” vielu ir pievienots. Taču piedāvājums ir tik plašs, ka var izvēlēties preces, kur to ir mazāk.”
– Karīna Āķe, SIA “Liecerīte” vadītāja:
“Vienīgā pārtikas piedeva, kas arī Skaistkalnē ražotajās desās ir obligāta, ir vārāmais sāls, kas kalpo kā konservants. Cūkgaļai pievienojam tikai ķimenes, ķiplokus, piparus. Apvalks ir dabiska cūkas zarna. Veikalā maz ko pērku, jo mums viss ir pašiem. Meklēju Salaspilī cepto maizi, ko var nopirkt “Bauskas tirgotājs” veikalos, vai arī “Lāču” maizi.
