APMAKSĀTA POLITISKĀ REKLĀMA Latvijas Ārstu biedrības prezidents Andrejs Požarnovs balotējas apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK sarakstā.
APMAKSĀTA POLITISKĀ REKLĀMA
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Andrejs Požarnovs balotējas apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK sarakstā.
Ārstu biedrības prezidenta moto – nekad nepazaudēt mērķi un nepadoties sīkumiem.
Andreja Požarnova darbība biedrības prezidenta amatā bijusi mērķtiecīga. Kopš 1993. gada ieviesta ārstu sertifikācija visās specialitātēs. Tā notiek sadarbībā ar profesionālajām asociācijām. Tagad ārstu darba kvalitāti vairs nevērtē valdības norīkoti administratori, bet paši speciālisti. Latvijas Ārstu biedrība cenšas panākt veselības aprūpes pienācīgu finansējumu, atbalsta cieņas un ētikas principu konsekventu ievērošanu pacientu un mediķu attiecībās. Mūsu valstī pieņemts ārstu ētikas kodekss un izveidotas ētikas komisijas. Darbojas ārstu aroda tiesa. Tajā piedalās labākie profesionāļi, izvērtējot kolēģu kļūdas un viņu atbilstību izvirzītajām prasībām.
Līdz 1997. gadam ārsti tika uzskatīti par apkalpojošo personālu. Stājoties spēkā likumam «Par prakses ārstiem», viņi tika atzīti par brīvas profesijas pārstāvjiem un intelektuālā darba veicējiem. Tas nozīmē, ka ārsts, saņēmis nepieciešamos sertifikātus – profesionalitātes apliecinājumu –, drīkst uzsākt privātpraksi. Reformas ieviešanas gaitā atklājās daži trūkumi. «Likumdošanā nav noteikts, ka ārsti var veidot kopprakses,» skaidro Andrejs Požarnovs. «Lai kopīgi īrētu telpas un izmantotu aparatūru, jādibina sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tas nozīmē, ka papildus jāalgo arī citi darbinieki, un ārsti nokļūst padoto statusā.» Andrejs Požarnovs atzīst, ka taga- dējais prakses ārstu darbības modelis nav optimāls, likumā nepieciešami grozījumi. To atbalsta arī Labklājības ministrija un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuras priekšsēdētāja vietnieks ir Andrejs Požarnovs. Viņš izstrādājis un iesniedzis Saeimā grozījumus likumā «Par līgumsabiedrībām», kas noteiktu prakses ārstu sabiedrību dibināšanas un darbības principus. Ārstu biedrības prezidents iestājas par to, lai grozījumi likumā tiktu pieņemti pēc iespējas ātrāk, jo ārsta prakse ir ambulatorās medicīnas pamats.
Par ļoti svarīgu un neatliekamu Andrejs Požarnovs nosauc «Veselības aprūpes plānošanas likuma» pieņemšanu Saeimā. Tas noteiktu slimokasu darbības principus, medicīnisko pakalpojumu plānošanas kārtību un citus svarīgus jautājumus. Pašlaik slimokase ir gan naudas turētājs, gan veselības aprūpes plānotājs, kas rada interešu konfliktu. Turklāt starp ārstniecības iestādēm sāk veidoties konkurence, bet medicīnā to nedrīkst pieļaut. «Ir «palaists» brīvais tirgus, bet nav sakārtota koordinācija,» secina Latvijas Ārstu biedrības prezidents.
Valdība nevar ietekmēt patstāvīgu uzņēmumu (arī medicīnas iestāžu) finansiālo darbību. Nav noslēpums, ka nelabvēlīgā ekonomiskā situācija ārstniecības iestādēs bieži vien liek taupīt naudu uz medicīnas darbinieku algu rēķina. Tāpēc ar slimokasu un valsts institūciju atbalstu jāveicina darba devēju un sabiedrisko organizāciju dialogs par medicīniskā personāla darba algu paaugstināšanu. Andrejs Požarnovs atbalsta viedokli, ka dažāda īpašuma formas ārstniecības iestādēs vajadzētu noteikt darba samaksas vienotu kārtību. Pārskatot medicīnisko pakalpojumu cenas, pakāpeniski jāpalielina veselības aprūpes budžets līdz 7 procentiem no valsts nacionālā kopprodukta (pašlaik tas ir mazāks par 4 procentiem).
