Kinoteātrī «Rīga» jau trešo nedēļu demonstrē Anglijā uzņemto vēsturisko filmu «Elizabete» (režisors Šekhars Kapūrs).
Kinoteātrī «Rīga» jau trešo nedēļu demonstrē Anglijā uzņemto vēsturisko filmu «Elizabete» (režisors Šekhars Kapūrs). Galvenās lomas tēlotājai, jaunajai austrāliešu aktrisei Keitai Blanšetai nesen piešķirts «Zelta globuss» par labāko sieviešu lomas atveidojumu 1998. gadā. Filma nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai «Oskars».
t Versijai par karalieni Elizabeti pagrūti atrast precīzu apzīmējumu. Protams, tā iekļaujas tradicionālajā vēsturisko kinodarbu žanrā, bet piedāvā arī jaunu skatījumu. Lente ir krāšņa un intriģējoša, tomēr atšķiras no iepriekš redzētajiem līdzīga satura vēstījumiem. Tajā pulsē dzīvība – trausla un neaizsargāta. Filma vēsta par to, kā jauna un gudra meitene, nokļūstot nežēlīgas izvēles priekšā, veidojas par vienu no visspilgtākajām personībām Anglijas vēsturē. Filmas autori nebūt nepiedāvā banālo versiju par pelnrušķīti, daiļo princi un galma intrigām.
t Elizabete bija Anglijas karaļu Tjūdoru dinastijas atvase. Tjūdori ieguva troni 1485. gadā. Elizabetes tēvs bija Anglijas karalis Henrijs VIII. Neskaitāmi literāti turpmākajos gadsimtos par viņa biogrāfijas svarīgāko notikumu uzskatījuši Henrija VIII sešas laulības un ar tām saistītos nežēlīgos notikumus. Tā kā pāvests karalim liedza atļauju laulības šķirt oficiāli, viņš rafinēti pamanījās tikt vaļā no nevēlamajām dzīvesbiedrēm.
Elizabete bija Henrija VIII otrās sievas Annas Boleinas meita. Pēc karaļa Henrija valdīšanas tronī nokļuva Elizabetes deviņgadīgais pusbrālis, bet vēlāk par karalieni kļuva Elizabetes māsa Marija Tjūdore. Pēc viņas nāves 1558. gadā troni mantoja Elizabete, kurai bija nedaudz pāri 20 gadiem. Viņa valdīja 45 gadus, un šajā laikā Anglija nostiprināja varenību, kļūstot par pasaules lielvalsti.
t Filma «Elizabete» aptver neilgu laikposmu, sākot no karalienes troņa mantošanas brīža līdz oficiālajai kronēšanai. Patiesībā šī laika intensitāte ir ārkārtēja, jo Elizabetei nākas upurēt savu brīvdomātājas garu valsts varas un politisko interešu vārdā. Lai gan filma kopumā ir iespaidīgi panorāmiska, Elizabetes emocionālās izvēles ceļš risināts ar neparasti niansētu maigumu. Jauniņās karalienes mīļoto vīrieti hercogu Robertu Dadliju filmā spēlē mūsu skatītājiem līdz šim nezināms aktieris Džozefs Fainss. Epizodes ar Elizabetes un hercoga Dadlija divspēli ir gluži vienkārši izcilas. Taču pārsteidzoši šķiet arī tas, ka līdzvērtīgs ir fons, kurā risinās politiskās kaislības un cilvēku traģēdijas.
Lenti «Elizabete» gandrīz skriešus būtu jāsteidzas noskatīties senās mūzikas festivālu cienītājiem. Stilistiski spoži tajā attēlota renesanses laikmeta sadzīve sabiedrības valdošajā grupējumā.
