Dienviditālijas pilsētas Pompejas drupas jau nepilnus divus gadsimtus ir vilinošs tūrisma objekts.
Dienviditālijas pilsētas Pompejas drupas jau nepilnus divus gadsimtus ir vilinošs tūrisma objekts.
Vezuva vulkāna lielākā izvirduma laikā 79. gadā pilsēta un visi tās iedzīvotāji gāja bojā. Viņus apraka septiņus metrus biezs pelnu slānis.
Atrok sastingušu pilsētu
Pirmie arheoloģiskie izrakumi šajā vietā notika 18. gadsimtā, kad valdošās Burbonu dinastijas galva – Kārlis – nolēma papildināt savu antīko priekšmetu kolekciju. Rūpīgi un zinātniski pamatoti pētījumi sākās 19. gadsimta vidū. Pompeja vēsturniekiem kļuva par neiedomājami bagātīgu antīkās pasaules vērtību krātuvi. Zem pelniem atrastie priekšmeti un dzīvu būtņu fragmenti, netiekot pakļauti vides ietekmei, bija lieliski saglabājušies.
Arheoloģijas vēstures grāmatās ir fiksēti ekspedīcijas aculiecinieku vērojumi. Zem pelnu slāņa atklājās 79. gada 24. augustā postošās katastrofas liecinieki – sastinguši cilvēku ķermeņi, pieķēdēti suņi, maizes krāsnīs ievietoti klaipi. Izolētā mikrovide bija veicinājusi konservācijas procesu. Līdzīga sensācija tika piedzīvota, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados atrodot Ēģiptes faraona Tutanhamona kapeni.
Tūkstošiem unikālu priekšmetu 19. gadsimtā papildināja Neapoles arheoloģijas muzeja krājumus. Taču ielas, ēkas un to fragmentus, skulptūras, mozaīkas un freskas pašlaik Pompejas nekropolē var aplūkot ikviens.
Pagalms ir mājas centrs
Pirms nepilniem diviem mēnešiem vairākas stundas Pompejas vecpilsētā pavadīja arī baušķenieki. Leģendāro objektu iepriekš visi bijām redzējuši tikai pastkartēs un filmu fragmentos.
Neregulāra taisnstūra formā plānotās pilsētas teritorija ievērojami pārsniedz Bauskas vēsturiskā centra platību. Ar neparasti liela izmēra akmeņiem bruģētās galvenās ielas ir apmēram kilometru garas. Tās šķērsojošās perpendikulārās ieliņas veido norobežotus kvartālus ar vienlaidu apbūvi. Ēkas, kuru augstums nepārsniedz trīs stāvus, atrodas cita pie citas. Akmens pilsētā nav neviena koka, vienīgi šur tur drupās stīgo efejas.
Taču pirmais priekšstats izrādījās mānīgs. Atraktās pilsētas īstā dzīve jāmeklē māju pagalmos. Dienvidzemju arhitektūras principus nosaka klimata īpatnības. Visām celtnēm ir kvadrāta vai taisnstūra forma. Ienākot namā no ielas puses, vispirms var nokļūt slēgtā galerijā, kur aiz kolonādēm vai arkām paveras brīnišķīgas oāzes – iekšējie pagalmiņi jeb ātriji. Vietumis aug arī daži lielāki koki, bet pagalma centrā parasti ierīkota strūklaka.
Augstmanis gatavojies vēlēšanām
Romas patricieši Pompejā būvēja ārpilsētas namus – villas. Netālu atrodas Neapoles līcis, un šis apvidus Vezuva pakājē vēl tālā senatnē kļuva par izslavētu kūrortu. Senās Romas augstmaņi par modes lietu uzskatīja gada vienu daļu pavadīt jūras tuvumā vai laukos. Celdams villu, romietis negribēja norobežoties no ārpasaules, bet gluži otrādi – labāk izjust dabas tuvumu.
Namu izmēri liecina par bijušo īpašnieku rocību. Pompejas vecpilsētā vislielākā ir patricieša Vetija villa, kas aizņem visu kvartālu. Ēkas platība ir trīs tūkstoši kvadrātmetru. Patiesībā tas ir iespaidīgs komplekss ar dzīvojamām telpām, kalpotāju mītnēm, pirtīm jeb termām, atpūtas istabām, dārzu.
Interesanti, kā arheologi konstatēja villas piederību. Drupās izdevās atrast divus zīmoggredzenus, kas piederējuši īpašniekam, un senāta vēlēšanu kandidātu sarakstus. No Romas vēstures pirmavotiem jau bijis zināms Vetija paradums priekšvēlēšanu kampaņas laikā redzamās vietās izlikt kandidātu sarakstus.
Īsa pamācība mīlēšanā
Vairāk nekā divus tūkstošus gadu vecie Pompejas villu sienu gleznojumi un mozaīkas nebeidz pārsteigt skatītājus. Tā ir plašākā romiešu dekoratīvās glezniecības kolekcija, kas saglabājusies no 2. gadsimta pirms mūsu ēras līdz pilsētas bojāejai. Mākslas zinātnieki šo vizuālās izteiksmes veidu dēvē par «Pompeju stilu».
Tūristus, kuri audzināti ziemeļnieciskā atturībā, visvairāk pārsteidz erotisko sižetu daudzveidība. Seno romiešu «īsajās pamācībās mīlēšanā» nav ne miņas no slimīga sakāpinājuma, lai gan viss ir kā uz delnas – pretēju un vienādu dzimumu mīlas rotaļas, vīrišķās pašapziņas atribūta nepārprotams cildinājums. Falla kultam, kas simbolizē auglību, Romas senākajā kultūrā bijusi milzīga nozīme. Bieži sastopami skulpturāli ciļņi ar kodolīgu komentāru «Šeit mājo laime», bet Āfrikas ziemeļos – romiešu iekarotajā teritorijā – izveidota aleja ar kolonnām – falliem.
Atstājot Pompejas vecpilsētas drupas, tūristi nokļūst suvenīru tirgotāju valstībā. Šeit atrodams viss, ko iztēle spēj uzburt. Turklāt katra prece tiek reklamēta kā Pompejas laika priekšmeta kopija. Liela daļa ceļotāju, kuri ļāvušies seno romiešu erotikas valdzinājumam, ilgi neprāto un steigšus iegādājas apsūbējušus vara kareklīšus, kas no pirmā acu uzmetiena atgādina abstraktās mākslas paraugus. Tikai Pompejas apmeklētāji zina, ko simbolizē šis nieciņš…
Fakti
Pompeja atrodas apmēram 40 km no Neapoles.
Pilsētas apmeklējums iekļauts tūrisma firmas «Dabas draugi» 2001. gada vasaras maršrutos.
Ieeja Pompejas nekropolē pieaugušajiem un bērniem (bez gida) maksā 16 tūkstoš liru (apmēram pieci lati).
