Vēstures avotos Iecava pirmo reizi minēta 1492. gadā.
Vēstures avotos Iecava pirmo reizi minēta 1492. gadā.
Pagasta senais nosaukums vācu valodā: Gross – Eckau.
Iecavas muižas īpašnieks grāfs Pālens 18. gadsimta nogalē uzbūvēja alus darītavu un degvīna brūzi. Vēlāk degvīna brūzī papildus spirta ražošanai tika izgatavoti arī dažādi liķieri. Tolaik Iecavā ražotais ķimelis ar fabrikas zīmi «Eckau 00 KUmmel» bija plaši pazīstams arī ārzemēs.
Vecākā pagasta biedrība – 1868. gadā dibinātā Iecavas dziedāšanas biedrība.
1812. gada 7. jūlijā notika tā laika lielākā kauja Latvijas teritorijā starp Napoleona karaspēka prūšu korpusu un krievu vienībām. Kaujas laukā palika vairāki simti kritušo. Pēcāk uzvarētāji prūši Iecavas baznīcu pārvērtuši par zirgu stalli, uzlauzuši zem baznīcas esošās kapu velves un no turienes izvilkuši miroņus. Kādu īpaši gara auguma mironi viņi iestatījuši baznīcas durvīs kā sargu.
1935. gadā Iecavas pagastā bija 3434 iedzīvotāji.
30. gados lielākais uzņēmums – Dindoņa dzirnavas ar gateri, vērptuvi, austuvi un krāsotavu.
Tagadējā Iecavas pagastā ietilpst arī kādreizējā Zālītes (Grienvaldes) pagasta teritorija. Zālītes pagastā 1935. gadā bija 2099 iedzīvotāji.
Kādreizējā Zālītes pagastā 20. gs. sākumā mita daudz amatnieku.
