Īslīces SOS ciemata bērnudārza vadītājai LĪGAI VALMIERAI šajā jūnijā trīs izlaidumi jāizdzīvo un jāizjūt.
Īslīces SOS ciemata bērnudārza vadītājai LĪGAI VALMIERAI šajā jūnijā trīs izlaidumi jāizdzīvo un jāizjūt. Un pirmais Līgo vakars un Jāņu diena vidzemniecei Zemgalē jāpavada.
Šodien, 19. jūnijā, Līga ir tālumā no Bauskas – vecākajam dēlam Andim Vecpiebalgas vidusskolā 12. klases izlaidums. 10. jūnijā SOS ciematiņa bērnudārzā bija pirmais izlaidums – 11 absolventiņu. Savukārt 12. jūnijā – jaunākajam dēlam Edijam svinīgas atvadas no Bauskas pamatskolas.
Līga stāsta par dēliem
«Nu man par abiem bērniem sirds mierīga, šovasar tiešām jūtos labi, ne tā kā pirms gada. Tad abi ar vīru Juri (SOS bērnu ciemata direktors – A. R.) pārnācām no Cēsu puses dzīvot un strādāt Īslīcē. Dēls Andis negribēja pārcelties un mainīt skolu. Edijs bija diezgan uztraucies, jo pēc klusās un mazās Veselavas pamatskolas, kur viņa klasē mācījās desmit audzēkņu, uzreiz jānokļūst pilsētas skolā… Taču Bauskā viņam patika visi skolotāji, un par skolu viņš var teikt tikai labu. Žēl vienīgi, ka vīrs tagad nokļuvis slimnīcā un nevar būt klāt dēlu izlaidumos, jo tieši Juris viņu audzināšanā un izglītošanā daudz darījis.»
Līga – par Līgovakaru
«Līgo vakarā nekad neesmu viesus savā mājā uzņēmusi, vienmēr esam devušies meklēt kādu Jāni. Man ir brālis un daudzi radi šajā vārdā, turklāt viena radiniece dzimusi Jāņu dienā. Parasti visi kopā pulcējāmies pie mammas vecākās māsas, kas bijusi kā īstā vecmāmiņa bērniem, Cēsu rajona Leimaņos. Esam ģērbušies tautas tērpos un zirgu pajūgos braukuši no mājas uz māju līgodami. Domāju, ka visiem vidzemniekiem ir tautas tērpi, arī man, protams, ir savējais. Dēli tagad, kad paaugušies, vēlas līgot citā sabiedrībā, prom no radu pulka.
Tas interesantākais, ka neesam izlēmuši, kur šoreiz līgot – vai braukt atpakaļ uz Vidzemi, vai mēģināt rast jaunas tradīcijas tepat Bauskas pusē. It kā vajadzētu sākt pa īstam ar Zemgali satuvināties, arī Jāņos…»
