Šī gada janvārī sākām publikāciju sēriju par mūsu laikraksta vēsturi.
Šī gada janvārī sākām publikāciju sēriju par mūsu laikraksta vēsturi. Ir klāt gada pēdējā nedēļa, un beidzas arī stāstījumi par avīzi, tās veidotājiem un redakcijas dzīvē interesantiem notikumiem.
Rajona laikraksta redakcija bijis kā atspēriena dēlītis jauniem censoņiem, pirms viņi turpinājuši sevi izteikt citā radošā darbā. Nereti šķiet, tieši Bauskā jaunie pārliecinājušies, ka spēj vairāk. Tādēļ mazs atskats par dažiem, kuru biogrāfijā palicis ieraksts par redakcijā pavadītiem darba gadiem.
Sāk rajona redakcijā
70. gadu sākumā toreizējā “Komunisma Ceļš” redakcijā neilgi strādāja Anita Kazeka. Saikne ar Bauskas rajonu žurnālistei ir joprojām, jo Vecumnieku pagastā atrodas ģimenes īpašumi, bišu drava. Par šo nozari Anita, tagad Jaunbelzere, raksta “Latvijas Avīzē”, kas jau ilgākus gadus ir viņas pastāvīgā darbavieta.
Ik pa laikam sastopamies Rīgā preses konferencēs vai citos saietos. Žurnāliste ir saglabājusi labestīgas atmiņas par sākumgaitām profesijā. Arī mūspuses biškopju interesantāko pieredzi viņa iecerējusi apkopot īpašā krājumā.
Anitas kolēģis ir arī Ivars Bušmanis, kurš “Latvijas Avīzē” strādā par galvenās redaktores vietnieku ekonomikā. Vēl pirms Latvijas Universitātes Žurnālistikas fakultātes beigšanas jaunais rīdzinieks vēlējās strādāt rajona laikraksta redakcijā un bija jaunu ideju jundītājs fotolietās, avīzes vizuālajā veidolā.
Brīnās par ilggadību
Iecavniecei Sandrai Eglītei mūsu redakcijā aizritēja astoņi darba gadi. Viņas ar rūpīgas vērotājas un stāstnieces dotībām sagatavotas publikācijas papildina mēneša izdevumu “Mans Mazais”. Pirms tam Sandra bija “Lauku Avīzes” korespondente mūsu un tam tuvējos kaimiņrajonos. Bauskas avīzes redakcijā strādājot, Sandra ieguva draudzeni, gados jaunāku kolēģi Zani Matulēnu, tagad Timpari. Zanīte, kā viņu mīļi uzrunāja kolēģi, audzina trīs atvasītes un turpina darbu žurnālistikā. Abas joprojām draudzējas, un temats par bērniem viņām ir īpaši tuvs, jo Sandras ģimenē aug trīsarpus gadus vecā Luīze.
Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” S. Eglīte atgādina interesantu faktu: “Mani pieņēma darbā tajā brīdī, kad Daina Ziemele aizgāja pensijā. Tas šķiet kā brīnums – esmu paguvusi mainīt vairākas darbavietas, bet Daina joprojām raksta avīzei. Tāpat man kā mīkla liekas citu bijušo kolēģu ilggadība rajona avīzes redakcijā. Joprojām šeit strādā Mārīte, Inga, Aina, Anita un Ivars, šoferis Jurītis.”
No Vecumnieku vidusskolas uz darbu redakcijā atnāca Žanna Zālīte. Strādāja par korektori, numura redaktori. Dzīves līkloči ir dažādi grozījušies, taču viņa ik pa laikam ierodas redakcijā un bijušiem kolēģiem ir savējā – interesantā, vienmēr smaidošā un šarmantā.
Kas ir moderni?
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Bille-Muceniece žurnālistes gaitas arī sākusi Bauskas rajona laikraksta redakcijā. Šeit un vietējo radioraidījumu vadītājas darbā viņai aizritējuši seši gadi. Viņa savulaik strādājusi pie trim redaktoriem – Riharda Grenctāla, Jāņa Vecumnieka un Gunāra Šimkevica.
Interesanta veidojusies Dagnijas darba pieredze ministrijā. Viņa sabiedrisko attiecību speciāliste ir jau desmit gadu, iepazinusi Latvijas otrās brīvvalsts gandrīz visu ministru darba stilu. Nodaļas vadītāja atturīgi teic: “Tas jau nav moderni mūsdienās tik ilgi strādāt vienā darba vietā. Pēc trim gadiem tā būtu jāmaina. Taču man šeit ir ļoti interesanti, lieliski sapratāmies ar novadnieku Ati Slakteri, kad viņš bija zemkopības ministrs.”
Strādā komandā
2004. gadā uz Rīgu aizgāja strādāt redakcijas galvenā grāmatvede Antra Sondore. Jā, darba alga galvaspilsētā ir augstāka, bet viņa pārliecinājusies: “Redakcijā darbiniekus saista kaut kas vairāk par tiešajiem darba pienākumiem.”
Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā konsultante ir mūsu laikraksta korespondente Agnese Korbe, Tiesību aktu redakcijas departamentā par konsultanti strādā Inese Šņickovska, “Bauskas Dzīves” bijusī numura redaktore. Viņai par redakcijā pavadītiem sešiem gadiem ir savi secinājumi: “Redakcija ir mana pirmā īstā darbavieta. šeit kļuvu pieaugusi gan fiziski, gan morāli. Strādājot žurnālistikā, veidojas plašāks skatījums uz dzīvi, jāsaskaras ar dažādiem viedokļiem. Šeit es iemācījos darbu komandā un sapratu, ko nozīmē pleca izjūta. Par pirmo darbavietu man vienmēr būs siltas atmiņas.
