Latvijas lauku sabiedrības septembra karstāko tēmu – administratīvi teritoriālo reformu – otrdien, 18. septembrī, iztirzāja arī Latvijas Radio pirmās programmas raidījuma «Krustpunktā» vadītājs žurnālists Aidis Tomsons.
Latvijas lauku sabiedrības septembra karstāko tēmu – administratīvi teritoriālo reformu – otrdien, 18. septembrī, iztirzāja arī Latvijas Radio pirmās programmas raidījuma “Krustpunktā” vadītājs žurnālists Aidis Tomsons. Viņš klātienē izjautāja Latvijas Pašvaldību savienības vecāko padomnieku Māri Pūķi, bet telefoniski – vairākus Bauskas rajona vietvaru priekšsēdētājus.
Mūsu pašvaldību vadītāji solījās līdz 7. decembrim Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus par apvienošanos novados. Amatpersonas satraucas, kas novados pārstāvēs attālāko apdzīvoto vietu ļaudis?
Mūsu vietvaru priekšsēdētāju tikšanās reizē ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujumu (rajona Padomē 8. augustā) Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis, kā pats sacīja, godīgi atzina – visa nauda apgrozās centrā, proti, Iecavā. Tāpēc novada sešu mazo apdzīvoto vietu iedzīvotāji jūtas aizskarti. Taču pašvaldība cenšas uzlabot viņu sadzīvi ar reāliem darbiem – ierīko ielu apgaismojumu, sakārto ūdensapgādi, labiekārto vidi utt.
Iecavas novada Dome starp citām rajona pašvaldībām ir spēcīga vairākās dzīves jomās. Tomēr, kā redzam, arī tai nomaļu attīstība nav pirmā prioritāte. Jāatzīst – likumsakarīgi, kur apgrozās vairāk ļaužu, ir vairāk līdzekļu un spēka uzlabojumiem.
Pārdomājot, kurš variants – astoņi vai trīs novadi mūsu rajonā – ir labāks, pieļauju, ka lauku apvidu iedzīvotāju dzīves apstākļi drīzumā neuzlabosies nevienā gadījumā. Drīzāk mazāka pašvaldību skaita variantā ietaupīsim uz deputātu, priekšsēdētāju, izpilddirektoru un vēl pāris amatu algu un prēmiju rēķina. Protams, pašreizējie līderi paveikuši daudz labu darbu. Taču arī viņi ir “kurli” daudzās lietās. Turklāt bijuši arī izcili politiskie tūristi. Braucēju skaits tālajos ceļojumos ar katru gadu kļūst lielāks. Diemžēl pašreizējo pašvaldību vadītāju vairākums visvienprātīgāk šajos desmit reformas gados ir spējuši vienoties nevis par labāko saviem ļaudīm, bet par izdevīgāko sev.
