Klusajā sestdienā, 7. aprīlī, codietei INESEI GEDVARDEI būs 45. dzimšanas diena.
Klusajā sestdienā, 7. aprīlī, codietei INESEI GEDVARDEI būs 45. dzimšanas diena.
Vairāku gadu garumā ir bijusi iespēja iepazīt Inesi, kopā strādājot mārketinga pētījumu aģentūrā “TNS Latvia” par intervētāju. Jau vienpadsmito gadu viņa turpina uzdot cilvēkiem jautājumus. Šoreiz Inese vēlējās iejusties atbildētājas lomā.
Vārda un dzimšanas svētki jums, Inese, ir pavasarī. Kas no dabas atmodas iepriecina dvēseli?
– Tie ir pavasara ziedi, sveicēju dāvināto narcišu un frēziju aromāts patīkami reibina. Citu pavasari pie mājas vietām vēl sniegs, bet no zemes jau spraucas krāsaini krokusiņi. Mani vilina ūdeņu diženums, jo dzimtā puse ir Dagdā – Latgales zilo ezeru zemē. Mazotnē tur pavadītas vasaras pie vecvecākiem laukos. Pēc horoskopa esmu Auns, varbūt tāpēc īpaši mīļi man bija mazie jēriņi.
Desmit gadu jūs dziedat Codes pagasta jauktajā korī “Mēmele” un ansamblī “Mežrozīte”.
– Esmu beigusi mūzikas skolas akordeona klasi, mācoties Kārsavas vidusskolā, dziedāju skolas korī. Studiju gados toreizējā Lauksaimniecības akadēmijā spēlēju pūtēju orķestrī. Īpašas izjūtas bija 80. gados, piedaloties lielajos Dziesmu svētkos. Ir tāds teiciens – parasti cilvēki vispirms iedzer, tad sāk dziedāt, koristi dzied, tad iedzer.
Jūs esat arī lauku sieviešu klubiņa “Apvārsnis” dalībniece.
– Katrā psiholoģijas nodarbībā gūstu kādu atziņu, ko izmantoju dzīvē. Piemēram, saskaņā ar aerodinamikas likumu, kamene nav spējīga lidot, bet viņa to nezina un lido. Gluži tāpat arī cilvēkiem – daudz kas šķiet neiespējams un nesasniedzams, bet nevajag tik daudz prātot, vajag darīt. Gūtās atziņas palīdz man attiecībās ar cilvēkiem. Kur vien esmu strādājusi, man visur ir bijuši jauki kolēģi, piemēram, ar patiku atceros uzņēmumā “Poļa nams” pavadīto laiku.
Audzinot bērnus, neuzspiežu viņiem savu viedokli, pasaku savas domas, lai paši prāto, kā rīkoties. Vecākā meita Liene spēlē futbolu, Zane talantīgi strādā rokdarbus.
Kur esat ieplānojusi svinēt Lieldienas?
– Ar bērniem – Lieni, Zani un Matīsu –, kā arī māsas Anitas ģimeni brauksim pie vecākiem uz Latgali. Tur šūposimies, krāsosim olas, priecāsimies.
