Makšķernieki, bez ledus nocietušies, siltumā pulcējas upju krastos.
Neierasti siltie laikapstākļi šogad ieviesuši korekcijas arī copes prieku baudīšanā. Bļitkotāji, drudžaini raugoties kalendārā, saprot, ka ziema tā arī nav atnākusi, un neko labu turpmāk nesola arī meteoroloģiskās prognozes. Visticamāk, šajā sezonā izpaliks vīru slāšana pa sprakšķošo ledu un āliņģu urbšana prāvāka loma gūšanai, bet tikmēr vimbu tīkotāji berzē rokas, jo šīs zivis jau izvilināmas no Mūsas un Lielupes ūdeņiem.
Mainīga cope
Vairāk nekā piecpadsmit vīru otrdien, 3. februārī, bija ieņēmuši vietu pie Mūsas pilsētas stadiona apkārtnē. Cope gan galvenokārt pa tukšo, īstu skaidrojumu tam aptaujātie makšķernieki arī nerod. «Pirmdien viss gāja no rokas, viens pēc otra izcēla pa kādai skaistulei. Taču dienu vēlāk zivis kā akā iekritušas. Ūdens līmenis paaugstinājās, upe saduļķojusies, varbūt tas arī pie vainas, ka cope pieklususi,» spriež baušķenieks Jānis Ozoliņš. Viņš gan daudz nebēdā par to, jo viss jau vēl priekšā.
Trešdien lietus pabojāja kopējo noskaņu pie ūdenskrātuves, bet ceturtdien vīri atgriezās ar pilnu sparu. Agrā rītā vēl pie zivīm gan neviens netika, bet, saulei paceļoties augstāk, pie loma jau varēja tikt. Septiņi vimbotāji, teju cits pie cita sastājušies, netālu no Mūsas tilta ar nelielu skaudību vēroja tālāk ieriktējušos vīru, kuram kāts līkumā liecās jau trešo reizi, un skaidrs, ka drīz atļautā norma – piecas vimbas – būs tīkliņā savākta.
«Es krietni iebaroju ar veikalā pirkto ēsmu, kam klāt vēl pievienoju uzbriedinātus miežu putraimus,» veiksmes recepti atklāj Visvaldis Zaharčenoks. Viņš sūkstās, ka paši makšķernieki jau pie vainas, ka zivis pieradinājuši pie papildu barības. Ar ēsmu, ko liek uz āķa, vairs nepietiek. Arī tur jau tiekot šauts pār strīpu, jo ar slieku zvīņaines neieinteresēsi. Visvaldis vimbām piedāvā karalisko garneli. «Paši neēdam, bet cienājam zivis,» smej Visvaldis un paziņo, ka viņa upe ir Mēmele, bet uz Mūsu dodas vien tad, kad vimbas Mēmelē neķeras un Mūsā nav sākusies licencētā zveja.
«Mēmelē pašlaik ūdens par aukstu un ir absolūts tukšums. Mūsā jau cita lieta, bet neapmierina tas, kas ir izdarīts ar upi. Tā izbagarējuši ūdenstilpni, žēl skatīties. Zivij nav ne aizstraumītes, ne grāvīša, ne bedrītes, zāļu kumšķīša, kur paslēpties. Tā ir sūra patiesība, un mēs neko nevaram izdarīt, lai gan darbu ierosinātāji apgalvo, ka tas darīts gan upes, gan makšķernieku labā. Taču es tā nedomāju,» savu sarūgtinājumu izsaka pieredzējušais makšķernieks.
Vimbu var ķert gan ar pludiņmakšķeri, gan grunteni, Visvaldis priekšroku dod pēdējai, jo ar pludiņu nav roku ievingrinājis. Konkrēti, kura vieta ir tā labākā, precīzi arī nevarot pateikt, jo cope ir nepastāvīga, pilnībā neprognozējama. Mēmelē gan Visvaldim esot viena iecienīta vieta – pretī bijušajai autotransporta bāzei, kas nekad īstajā sezonā nepieviļ. Vaicājot par šī mēneša prognozēm, Visvaldis bilst, ka vēl neko nevar zināt, šis laiks jau pārsteigumus sagādājis. «Savā mūžā šādu gadu, kad vispār nebūtu upēs ledus, neatminos. Kaut kas dabā sagājis grīstē. Par zemledus copi īslaicīgi varēja domāt vien Vidzemes ziemeļos, bet tur gan nebiju aizdevies,» teic V. Zaharčenoks.
Biedri vimbu dēļ
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības (BMMB) izpilddirektors Māris Vaitekūns, skaidrojot par licencēto makšķerēšanu, kas sāksies 1. aprīlī, uzsvēra, ka atļaujas ar cenas atlaidi var iegādāties BMMB biedri, kas aktīvi piedalās biedrības rīkotajos zivju resursu pavairošanas un dabas aizsardzības pasākumos, upes krastu zemes īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, invalīdi, politiski represētie, makšķernieki vecumā līdz 16 un pēc 65 gadiem, kā arī mazturīgie un trūcīgie.
Katram pašam jāvērtē, vai viņš vēlas uzņemties atbildību būt biedrs kādā organizācijā vai ne.
M. Vaitekūns atklāja, ka divi cilvēki atklāti paziņojuši, ka biedrībā iestājušies tik dēļ samazinātās maksas vimbu licencēm. Viņš neslēpj, ka liela daļa šo pašu argumentu pauž, taču slēpti – aiz muguras.
«Mēs nevienam ar varu nespiežam šajā biedrībā sastāvēt. Kārtībai ir jāmainās, un es ticu, ka mēs to spēsim īstenot. Biedram tomēr ir arī pienākumi. Jāpiedalās biedrības pasākumos, projektos, mācībās, talkās, pašam jānāk ar iniciatīvu, jābūt gatavam veltīt savu laiku, spēkus un, ja nepieciešams, līdzekļus biedrības darbā, pašam jābūt godīgam pret noteikumiem un jāiestājas pret pārkāpējiem. Patlaban, piemēram, Bangu dīķī ir daudz darāmā. Šeit sākam visu no nulles, un palīgi noteikti būs nepieciešami talkā, kurā kārtosim apkārtni, tiklīdz to atļaus laikapstākļi. Jāvāc kritušie zari, jāuzlasa atkritumi, sagāzušās laipas jānoņem un jāsadedzina, tādēļ papildspēki ir vajadzīgi,» skaidro M. Vaitekūns, uzsverot, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti.
Pašlaik BMMB ir 37 biedri, desmit gadu iepriekš to bijis ap 300. Tolaik neesot bijusi vimbu licenču gradācija un biedri varēja atļaujas iegūt pilsētas teritorijā. Tagad kārtība ir mainījusies, un cilvēki arī izklīduši. «Esam sabiedriskā labuma organizācija, vien daži entuziasti, kuri mēģina darīt, lai visiem būtu labi,» teic M. Vaitekūns. Viņš uzskata, ka arī kritika par augsto biedra naudas maksu ir nevietā. Desmit eiro pensionāriem un invalīdiem, 20 eiro pārējiem neesot liela nauda, piemēram, mednieku biedrībā šī maksa esot 150 eiro.
Uzraudzīs ar dronu
Divdesmit procenti no licenču ietirgotā jāatmaksājot valstij, līdzekļi nepieciešami dažādu projektu līdzfinansēšanai, kā arī nauda vajadzīga komunālo maksājumu segšanai. Pērn īstenoti divi projekti upju gultnes tīrīšanā un zivju nārsta vietu ierīkošanā, kopsummā ieguldot 18 tūkstošus eiro, kā arī viens projekts zivju resursu atjaunošanā, ielaižot 30 tūkstošus līdaku mazuļu, kam savukārt tērēti deviņi tūkstoši eiro.
«Licencēm maksa nav mainījusies, lai gan daudzi apgalvo, ka kļuvušas dārgākas, bet tas tādēļ, ka neatminas, cik gadu iepriekš ir maksājis par atļauju. Rīdzinieki man apgalvo, ka šīs vēl ir lētas atļaujas, viņu skatījumā licencei jābūt dārgākai, bet pieejamai visiem. Kaut 20 eiro maksātu vienai dienai, bet ir garantija, ka varēs makšķerēt pilsētā,» stāsta M. Vaitekūns.
Viņš sacīja, ka nevienam nav noslēpums, ka lielākā daļa vietējo vimbas ķer tirdzniecības nolūkos. Sezonā sanākot 26 zivju makšķerēšanas dienas, kas nozīmējot, ka atļauts noķert nedaudz vairāk kā 200 vimbas. Lai uzzinātu patieso ainu, šis skaitlis jāreizinot ar vismaz pieci. Tomēr arī tā saucamajiem «gaļas tīkotājiem» biedrība gribot pielikt punktu. Copmaņu kontrolei šogad iegādāts drons. «Tas būs viens no preventīviem pasākumiem. Pieļauju, ja cilvēki sapratīs, ka viņus filmē, rīcība būs citādāka. Sāks domāt, ka tās astoņas vimbas ir jāsaskaita pareizi un jādodas mājās. Visiem jau zināms – ja ķeras, tad nevar apstāties, taču mēram ir jābūt,» uzsver M. Vaitekūns un atgādina, ka viena lieka vimba, noslēpta krūmos, sodā izmaksā ļoti dārgi – 129 eiro. Pašlaik makšķerniekus uzrauga Valsts vides dienesta inspektori. «Kontrole ir nosacīta, jo platība ir milzīga, bet inspektors viens. Ko viņš šajos 600 kilometros upju posmu var iesākt?! Taču tā jau ir apzināta valsts politika,» noslēdzot sarunu, akcentē BMMB izpilddirektors.
Licences internetā
Pašlaik pieļaujamais ķeramās vimbas izmērs ir 30 centimetri, bet vienas dienas norma – ne vairāk kā piecas. Licencētā makšķerēšana Bauskas un Rundāles novada administratīvajā teritorijā Lielupē, Mūsā un Mēmelē tiek organizēta no 1. aprīļa līdz 15. maijam.
Sestdien, 14. martā, no pulksten 9 Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (BMMB) sāks vimbu makšķerēšanas licenču tirdzniecību, informēja BMMB izpilddirektors Māris Vaitekūns. Viņš uzsvēra, ka vairākus gadus pēc kārtas izmaiņu neesot. Pat nākuši copmaņiem pretī, un otro gadu licenču tirdzniecība organizēta brīvdienā. «Nolēmām, ka katru gadu marta otrajā sestdienā sāk tirgot licences, tā būs šogad un arī nākamgad. Iespējams, pēcāk kaut kas mainīsies, jo būs jāizstrādā jauns nolikums, bet līdz tam viss pa vecam,» teic M. Vaitekūns.
Viņš zina stāstīt, ka šogad rinda uz licencēm tiks organizēta līdzīgi kā pērn – pieraksta veidā. Reģistrēt copmaņus sāks piektdienā, pa nakti nevienam dzīvajā rindā pie biedrības ēkas durvīm stāvēt nevajadzēs.
Pieejamas 50 sezonas licences A zonā ar atlaidi, 25 bez atlaides. Maksa arī līdzšinējā – ar atlaidi sezonas licences tīkotājam jāšķiras no 50 eiro, bet bez atlaides 75, B zonā ar atlaidi – 40 eiro, bez – 50 eiro, plus desmit eiro drošības nauda.
B zonā pieejamas 80 sezonas licences ar atlaidi, 180 bez atlaides, 140 vienas dienas licences ar atlaidi un 600 licences bez atlaides.
Šogad jauninājums, uz kuru mērķtiecīgi iets, ir iespēja vienas dienas licenci B zonā iegādāties interneta vietnē manacope.lv. Ja šis solis attaisnosies un būs veiksmīgs, iespējams, jau nākamgad būs plašāks licenču loks, kuras varēs nopirkt internetā.
