17. novembrī Latvijas Valsts prezidenta pilī Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira) tika pasniegts arī mežotniekam Egonam Fridrihsonam.
17. novembrī Latvijas Valsts prezidenta pilī Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira) tika pasniegts arī mežotniekam Egonam Fridrihsonam. Par apbalvošanas svinīgo ceremoniju stāsta viņa meita Ingrīda, kura kopā ar saviem bērniem un brāļa ģimeni bija klāt tēva mūžā tik nozīmīgā brīdī.
Valsts prezidenta tagadējā rezidencē bijām pirmo reizi. Pils skaisti restaurētās zāles rotāja milzīgas ziedu vāzes. Apbalvošanas ceremoniju ievadīja valsts himna. Varēja just, ka tēvs ir bijušais korists, jo viņš nevis čukstēja vai plātīja muti kā daži citi, bet balss skanēja droši.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica uzrunu, pēc tās katrs ordeņa kavalieris tika aicināts saņemt apbalvojumu. Viss ritēja saskaņoti un svinīgi. Tuvinieki ziedus pasniedza pēc ceremonijas, lai rituāls neaizkavētos. Mums tas bija pa prātam, nevajadzēja tik daudz uztraukties. Apbalvošanas noslēgumā Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri kopīgi nofotografējās. Dziedāja koris «Kamēr». Divdomīgi gan izskanēja pēdējā dziesma – «Projām, projām visi diedelnieki, lai palika nama saimenieki».
Tas vēl nebija vakara noslēgums. Visi tika aicināti uz simbolisko šampanieša glāzi pils plašajās zālēs. Saskandinājām savas glāzes ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Sagadījās, ka pēc apbalvošanas viens no pirmajiem pils zālē prezidentu sastapa tēvs. Kā pa tukšo saskandināsi glāzes, – tēvs skaļi izteica savu novēlējumu. Apbalvotie draudzīgi sveica cits citu. Jutāmies patīkami Latvijā daudzu populāru un slavenu cilvēku vidū. Blakus bija Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, dzejnieks Imants Ziedonis, ķirurgs, Siguldas opersvētku organizētājs, Dainis Kalns, pasaules čempioni motokrosā Kristers Serģis un Artis Rasmanis. Es, kā jau autogrāfu medniece, izmantoju iespējas, iemūžināju arī fotomirkļus.
Ziņa par selekcionāra un Mežotnes labiekārtošanas entuziasta Egona Fridrihsona apbalvošanu man bija gaidīta un reizē pēkšņa. Sen apzinājos, ka tēvs arī varētu būt tā personība, kura pelnījusi šo godu. Jau septembrī daži paziņas zvanīja un apsveica, bet šķita, ka tas ir joks. Tad pienāca oficiāla vēstule no prezidenta kancelejas, kas apstiprināja priecīgo vēsti. Tēvam nepatīk nevienu apgrūtināt, tāpēc viņš uz apbalvošanu bija iecerējis braukt «pa kluso» – lai nevienam nav jātērē ne laiks, ne nauda ziediem. Viņu, mani un mazbērnus uz Rīgu aizveda pagasta padomes priekšsēdētājs Gunvaldis Rozenbaums.
Egonu Fridrihsonu apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni izvirzīja Mežotnes pagasta padome. Bija iecerēts, ka apbalvojumu viņam pasniegs Raimonda Paula mūzikas festivāla laikā Mežotnē.
