Amerikāniski melodramatiska un vizuāli izsmalcināta ir Artura Goldena romāna «Geišas atmiņas» ekranizācija. Arī nupat parādījies banāls reklāmas tekstiņš «Iedzeršu sakē un tad iešu pie geišas» netieši liecina, ka filma Latvijā ir ievērota.
Amerikāniski melodramatiska un vizuāli izsmalcināta ir Artura Goldena romāna “Geišas atmiņas” ekranizācija. Arī nupat parādījies banāls reklāmas tekstiņš “Iedzeršu sakē un tad iešu pie geišas” netieši liecina, ka filma Latvijā ir ievērota.
Iedvesmojošs romāns
Nīderlandiešu izcelsmes jauna amerikāņu rakstnieka debija literatūrā izrādījās necerēti veiksmīga. Pirms septiņiem gadiem “Geišas atmiņas” tika izdotas arī Latvijā. Mūsu lasītāji neapšaubāmi varēja baudīt lielas priekšrocības, jo izdevumā ikviens japāņu svešvārds, darbība vai rituāls tika papildināti ar īsu skaidroju mu vai komentāru. Līdz ar to grāmata ieguva jaunu vērtību, kļūdama par izglītojošu lasāmvielu visiem, kuru interešu lokā ir Japānas kultūra un tradīcijas. Nekā tamlīdzīga nav krievu izdevumā, ko lasot jātur pa tvērienam svešvārdu vārdnīca, bet arī tajā nav atrodama pat piektā daļa nesaprotamo terminu.
Bestsellers ir aizraujošs un dinamisks. Nelikt lietā pirmavotu ekranizācijai nudien nebūtu prātīgi, tādēļ izdevību veikli izmantoja ASV režisors Robs Māršals, nopērkot romāna ekranizācijas tiesības. Viņam spoži izdevās arī nākamais manevrs, galvenās sieviešu lomas piedāvājot Eiropā un ASV trim labi pazīstamām ķīniešu aktrisēm, nevis viņu Japānas kolēģēm.
Apstrīd japāņu vērtības
Nebija šaubu, ka daiļās, talantīgās Ķīnas ekrāna zvaigznes atpazīs ikviens, jo viņas ir spēlējušas grandiozus panākumus guvušajās lentēs “Varonis”, “Tīģeris un drakons”, “Lidojošo dunču nams” un citās Austrumu izcelsmes režisoru filmās.
Roba Māršala jaunā darba pirmizrāde šī gada sākumā uzjundīja Ķīnas un Japānas mūžseno naidu un neiecietību, jo “Debesu impērijas” valdība aizliedza “Geišas atmiņas” rādīt Ķīnā. Tas tika pamatots ar nepārvaramām atšķirībām geišu institūcijas vērtēšanā. Līdz sirds dziļumiem aizvainojot japāņus, ķīnieši ietiepīgi apgalvo, ka geišas ir lētas prostitūtas, nevis kaimiņvalsts tradicionālās kultūras krāšņākā rota.
Mēģinājumi diskreditēt ir nepatiesi un melīgi, jo geišas nekad nav bijušas pērkamas sievietes. Viņas ir augsta standarta izklaidētājas, kurām nevainojami un mākslinieciski izteiksmīgi jāpārvalda dažādas prasmes – dejošana, vairāku mūzikas instrumentu spēlēšana, retorika, saviesīga tērzēšana, tējas ceremonijas vadīšana.
Geišas veidolam ir jāatbilst austrumnieku priekšstatam par nevainojamu un pilnīgu mākslas darbu. Tādēļ ne jau visas izskatīgas meitenes, kuras agrīnā pusaudzes vecumā tika nodotas skološanai geišu namos jeb okijās, varēja kļūt pieprasītas un slavenas. Profesionālas izklaidētājas nedrīkst precēties un veidot pastāvīgas, intīmas attiecības ar kādu klientu, viņas ierobežo arī citi aizliegumi.
Nepārstāsta sižetu
Filma “Geišas atmiņas” ir veidota pēc A. Goldena romāna motīviem, tādēļ nepretendē uz sižeta precīzu pārstāstu. Režisors ir izraudzījies vadlīnijas, kas nodrošina vajadzīgo melodramatisma devu un nemaldīgi tuvina laimīgam atrisinājumam. Filma nav kaitinoši banāla un saldsērīga, tomēr vietumis ir jaušams butaforisms. Šo stila nobīdi atsver lentes vizuālais krāšņums. Atsevišķi kadri līdzinās elpu aizraujošiem mākslas darbiem, un nav svarīgi, vai efekts ir panākts ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām vai operatora apbrīnojamo vides izjūtu.
Kadru un mūzikas harmonija
Trauslās, porcelāna figūriņai līdzīgās galvenās lomas atveidotājas Džanas Dzii veidolā ir iemiesots estetizēts skaistuma un plastikas ideāls. Turklāt jauniņajai ķīnietei piemīt arī dramatiskas aktrises talants. Vīriešu personāži filmā gan ir blāvāki, bet acīmredzot tas bijis nepieciešams līdzsvaram, citādi rastos pārspīlēta sakāpinātība.
Izcila ir Džona Viljamsa komponētā mūzika, kurā izmantota japāņu tradicionālā, it kā aizsmakusī flauta – šakunači –, perkusijas instrumenti un krāšņs Izaka Perelmana vijoles solo. Tik veiksmīgas stilizācijas, saplūstot Austrumu un Rietumu mūzikas tradīcijām, nemaz tik bieži filmās nav gadījies dzirdēt.
Mazliet eksotikas, dramatisku efektu un daudz skaistuma, kurā veldzēties, – tāda ir lente “Geišas atmiņas”.
