Lauku saimniekus un iedzīvotājus ir satraukušas diskusijas par vienoto platībmaksājumu. «Bauskas Dzīve» saņēmusi Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotu skaidrojumu.
Lauku saimniekus un iedzīvotājus ir satraukušas diskusijas par vienoto platībmaksājumu.
“Bauskas Dzīve” saņēmusi Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotu skaidrojumu. Zemkopības ministrija ir aprēķinājusi, ka Eiropas Savienības vienotie platībmaksājumi par katru lauksaimnieciski izmantojamas zemes hektāru būs aptuveni 20 eiro jeb 13,20 lati.
Atbalsts būs visiem
Paredzams, ka vienotos platībmaksājumus saņems visi zemes apsaimniekotāji, kas uzturēs zemi labā lauksaimnieciskā stāvoklī, tas ir, vismaz reizi gadā nopļaujot un novācot šo platību.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma norāda, ka lielākie ieguvēji no Eiropas Savienības maksājumiem gan būs tieši ražotāji, nevis tie, kas tikai uzturēs zemi kārtībā. Lauksaimnieciskajiem ražotājiem paredzēts papildu atbalsts, turklāt ministrijas valsts sekretāre uzsver, ka to saņems gan graudkopībā, gan lopkopībā specializējušies saimnieki. Šim mērķim iedalīs atlikušos 30 līdz 55 procentus atbalsta, ko pašreizējo kandidātvalstu lauksaimnieki var saņemt no ES atbalsta līmeņa.
“Visi maksājumi sadalās divās daļās,” skaidro Laimdota Straujuma. “Papildus vienotajam platībmaksājumam (20 eiro) par katru laukaugu platības hektāru lauksaimnieki saņems 65 eiro (aptuveni 42,90 lati). Savukārt par lopbarības kultūrām papildus jau minētajiem 20 eiro tiks piemaksāti 17 eiro (aptuveni 11 lati) par hektāru.” Papildus šiem tiešajiem maksājumiem paredzēts atbalsts arī lopkopjiem par katru aitu, zīdītājgovi, gaļas lopiem u. c. Lauksaimnieki vēl saņems maksājumus par katru piena tonnu, sēklām un cietes kartupeļiem. “Protams, apkopot absolūti vienkāršā shēmā maksājumu kopapjomu ir grūti, tādēļ lauksaimniekiem jāatšķir tiešie maksājumi no citiem atbalsta fondiem,” saka Laimdota Straujuma.
Pieteiktās platības pārbaudīs
Tiešajiem maksājumiem pieteiktās platības kontrolēs Lauku atbalsta dienests, veidojot bloku kartes, tādējādi būs iespējams apsekot faktiski visas lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Vislielākās diskusijas izraisījusi ziņa, ka maksāts tiks visiem zemes īpašniekiem neatkarīgi no tā, vai šajās platībās notiek vai nenotiek ražošana. “Vēlreiz gribu uzsvērt, ka galvenais ir, lai lauksaimnieciski izmantojamā zeme tiktu saglabāta un tās vērtība nekristos, tādēļ maksājumus saņems arī tie zemes apsaimniekotāji, kas savu zemi uzturēs kārtībā,” atkārto Laimdota Straujuma, “taču, loģiski, ka ražotāji saņems vairāk. Cita lieta, ka diskusijas izraisa fakts – Latvi jā vienotais platībmaksājums 20 eiro par hektāru ir visniecīgākais. Iemesls šeit vienkāršs – paši Latvijas zemnieki savulaik ir iesnieguši mazākus ražības rādītājus nekā kaimiņi vai tos nav deklarējuši vispār.
Šī atbalsta aploksne tika aprēķināta pēc pieteiktās ražības pret lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Latvijai atbalsts aprēķināts par 59 procentiem no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ar ražību 2,5 tonnas no hektāra. Lietuvai references ražība ir noteikta lielāka, arī atbalsts paredzēts 66 procenti no lauksaimniecības zemes.”
Rezultātā, kā informē ministrijas valsts sekretāre, vienotais platībmaksājums mums ir mazāks, bet mēs esam paredzējuši lielāku atbalstu laukaugiem. Turklāt kaimiņvalstīs vispār nav paredzēts maksājums par lopbarības platībām. “Tālab varam droši teikt, ka kopumā mūsu ražojošie lauksaimnieki nepaliks zaudētāji salīdzinājumā ar kaimiņiem,” tā L. Straujuma.
