Gatavojoties 3. oktobrī paredzētajām 7. Saeimas vēlēšanām, «Bauskas Dzīve» sāk īsinterviju sēriju «Jaunie politikā».
Gatavojoties 3. oktobrī paredzētajām 7. Saeimas vēlēšanām, «Bauskas Dzīve» sāk īsinterviju sēriju «Jaunie politikā». Tajā iecerēts tikties ar jauniešiem, kuri ir partiju biedri, atbalstītāji vai kādu uzskatu piekritēji. Viņi spriedīs par dažādiem ar politiku un mūsdienu dzīves aktualitātēm saistītiem jautājumiem.
Izskanēs subjektīvas atbildes, kuras nebūs saskaņotas ne ar partiju vadītājiem, ne oficiālo kādas partijas nostāju. Šo publikāciju mērķis – informēt sabiedrību par to, ka jauniešu vidū ir politiski aktīvi cilvēki. Iespējams, izdosies rosināt kūtrākos apjaust, ka ikviens pats būs šīs valsts nākotnes veidotājs, un atzīstama ir vēlme politiski spriest un izteikties.
uu Kādiem jābūt kritērijiem, lai varētu saņemt Latvijas Republikas pilsonību?
KRIŠJĀNIS KRŪMIŅŠ, Tehniskās Universitātes 1. kursa students, Tautas partijas biedrs:
– Vispirms – jāprot šīs valsts valoda. Nepilsoņu, nelatviešu bērniem skolā būtu labāk jāiemāca latviešu valoda, lai pēc tam viņi varētu sekmīgi un bez grūtībām nokārtot pārbaudījumus pilsonības saņemšanai. Ja tagad visiem automātiski piešķirs pilsonību, tad mācīties latviešu valodu viņiem vairs nebūs vajadzības.
ANCE GUL-BE, Latvijas Universitātes 4. kursa studente, «TB/LNNK» ārlietu sekretāre:
– Vispirms jārunā par pilsonības pretendentu latviešu valodas prasmi un par lojalitāti pret Latvijas valsti. Integrācija sabiedrībā sākas ar tās valodas, kultūras, paražu apgūšanu un noslēdzas ar iespēju iegūt šīs valsts pilsonību un pasi, bet ne otrādi. Tas ir loģiski un pašsaprotami daudzās demokrātiskās pasaules valstīs, tajā skaitā arī ES valstīs, un nav nekāda iemesla Latvijā rīkoties citādi.
uu Kas būtu darāms, lai Latvijas lauksaimniekiem nebūtu ikpavasaru un ikrudeņu satraukumu un problēmu ar sēju, kā arī ar ražas novākšanu?
KRIŠJĀNIS KRŪMIŅŠ:
– Vispirms jāsakārto valsts iekšējā likumdošana lauksaimniecības jomā. Valstij tomēr būtu jānosaka saprātīgs iepirkuma cenu minimums, lai zemnieki jau gada sākumā varētu aprēķināt, vai ir vērts kaut ko sēt, audzēt. Zemnieki būtu arī vairāk jāizglīto tirgus ekonomikā. Lai viņi zina, ka, piemēram, cena atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma.
ANCE GULBE:
– Manuprāt, lauksaimniecībā, tāpat kā citās jomās, visu problēmu pamatā ir nepietiekamie valsts finansiālie resursi. Viens no risinājumiem varētu būt lauksaimniecības attīstības fonda izveide. Zemniekiem ir jāsaņem bezprocentu kredīti vai vismaz dažādi kredītprocentu atvieglojumi. Jārada iespējas lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijām piedalīties likumdošanas procesā.
