JURIS SLADZIS Stelpes pagasta padomes priekšsēdētāja amatā ir kopš 1992. gada.
11. martā – pašvaldību vēlēšanas
JURIS SLADZIS Stelpes pagasta padomes priekšsēdētāja amatā ir kopš 1992. gada. Pašreizējā padomē ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Par savu darbu un pagasta attīstību runājot, priekšsēdētājs saka: «Vienmēr esmu bijis reālists. Un zinu, ka ar skaistu saukli, bet tukšu vēderu neviena ģimene dzīvot nevar. Arī pašvaldība ir tikai viena liela ģimene.»
Kādi bija jūsu ideāli, kandidējot par pašvaldības deputātu, un kāda atklājās realitāte?
– Deviņdesmito gadu sākumā mēs, pašvaldību vadītāji, bijām gan dalībnieki, gan aculiecinieki vienas sistēmas sabrukšanai un jaunas veidošanai. Un cerējām, ka visas grūtības valsts, pašvaldības un tauta kopīgiem spēkiem pārvarēs, sāksies strauja ekonomikas augšupeja.
Pašlaik es redzu, ka sapņi bijuši stipri rožaini. Tauta joprojām slīgst nabadzībā. Darba iespējas Stelpē un arī citur Latvijā ir ierobežotas. Sabiedrībā veiksmīgi tika veicināts viedoklis, ka tikai pašvaldība pati var būt savas ekonomiskās situācijas glābēja. Man bieži gadījās dzirdēt ar likumu neizskaidrotu informāciju: «Ejiet uz pašvaldībām, tur jums visu dos, tur par jums visu samaksās!» Vairākkārt esmu arī mūsu pagasta informatīvajā biļetenā iedzīvotājiem skaidrojis – iekams kaut ko vēlies, vai nu izlasi likumu, vai nāc pie speciālista un noskaidro, kas kuram pienākas. Žēl, bet vienotu kritēriju, kā kaut ko sadalīt, joprojām nav. Tādēļ, ja vienam kaut ko iedod, cits jūtas apvainots. Turklāt valsts politikas dēļ pašvaldības kļuvušas par vietējā sprieguma izlādes objektu un joprojām tādas ir.
Kas jūs pašlaik patiesi priecē?
– Domāju, ka sasniegums ir tas, ka joprojām pastāv pamatskola, tā ir silta, gaiša. Pēdējos gados skolā mācās vidēji 130 audzēkņu, lai gan vietas pietiktu lielākam skaitam. Diemžēl īpaši asi mūsu pašvaldība izjūt slogu, ko uzlikusi pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma. Mazs piemērs – Stelpes pamatskolas saimnieciskais budžets ir nepilni 14 tūkstoš latu gadā, bet gandrīz 6000 latu mēs maksājam savstarpējiem norēķiniem par pagasta bērniem, kuri mācās skolās citās pašvaldībās. Ja mums paliktu šie seši tūkstoši latu, nevajadzētu lauzīt galvu, kur atrast līdzekļus skolas remontam.
Jau krietnu laiku skola kalpo arī kā kultūras nams…
– Veco kultūras namu nopostīja ugunsgrēks. Deviņdesmitajā gadā Augstākā padome bija parakstījusi lēmumu par līdzekļu piešķiršanu Stelpes tautas nama celtniecībai. Taču finansējums, 60 tūkstoš rubļu, atradās tikai projekta izstrādei. Šis projekts kopš tiem laikiem iegūlis pagasta padomes ēkā. Lai tagad uzceltu jaunu kultūras namu…
Vēlētos iedzīvotāju lielāku atsaucību kultūras dzīves baudīšanā un veidošanā. Jau piekto gadu pēc kārtas notiek pagasta sporta svētki, tiek rīkoti Jaungada pasākumi, pensionāru vakari, Līgo zaļumballes. Skolotāja Inese Freiberga organizē braucienus uz teātra izrādēm Rīgā, šo iespēju daudzi izmanto.
Kā jums izdevies saglabāt medicīniskās aprūpes pakalpojumus?
– Tas nebija viegli. Ieviešot jauno medicīniskās aprūpes sistēmu, proti, feldšera darbs paredzēts vienīgi ģimenes ārsta vadībā, bijām spiesti pērn septembrī apturēt doktorāta darbību. Esam vienojušies ar mūsu pusē vispopulārāko ārsti Zinaīdu Spranci, ka viņa trīs dienas nedēļā pieņem uz vietas iedzīvotājus. Stelpes pagasts par ģimenes ārsta prakses vietu pagaidām nav kļuvis. No esošajiem 1000 iedzīvotājiem pie dakteres Sprances pierakstījušies apmēram 600.
Esam modernizējuši stomatoloģisko kabinetu, pašvaldība rūpējas par bijušā doktorāta telpu uzturēšanu.
Ir dzirdēts – Stelpes pašvaldība neatbalsta uzņēmējdarbību.
– Pašvaldība nav saimniecisko funkciju veicēja. Žēl, bet nekustamā īpašuma nodoklis no pagasta teritorijā esošajiem zemes īpašumiem nav tā svira, ar kuru likums ļautu veicināt uzņēmējdarbību. To veicināt iesaka ar atļauju sistēmu vai licenču piešķiršanu atsevišķajiem darbības veidiem. Stelpes pašvaldība līdz šim nevienam uzņēmējam nav radījusi šķēršļus, lai lobētu cita biznesmeņa intereses.
Kādu saskatāt pagasta nākotnes virzību?
– Mūsu nākotnes ceļi var vest divos virzienos. Ja turpināsies pašreizējā valsts politika, Stelpes pagastā būs tikai lielas, tukšas, neizmantotas zemes platības. Vairāk nekā trešdaļa pagasta iedzīvotāju ir pensionāri, nedaudz mazāk par trešo daļu ir bērni līdz 18 gadu vecumam. No darbspējīgo iedzīvotāju trešdaļas vairākums darbu atraduši ārpus pagasta. Pašvaldības teritorijā strādā tikai sestā daļa no pašvaldības darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Gandrīz visi jaunieši dodas pilsētu virzienā. Nostabilizējoties pilsētās, šie cilvēki dzīvesvietu reģistrēs tur. Tādēļ prognozēju, ka tuvākos gados mums strauji saruks iedzīvotāju skaits. Līdz ar to valdībai būs stabils pamats realizēt teritoriālo reformu, jo pašvaldībai ar pieciem vai sešiem simtiem iedzīvotāju nebūs ekonomiskā pamatojuma būt autonomai teritorijai.
Otrs – rožainākais – virziens mums «draud» gadījumā, ja patiešām tiks attīstīta infrastruktūra abpus ceļam «Via Baltica», Skaistkalnē ierīkos muitas kontroles punktu, attīstīs projektu «Zemgales josta». Lielceļu apkārtnē augs pieprasījums pēc pakalpojumiem, tas savukārt veicinātu infrastruktūras attīstību, rastos jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat saistu Stelpes pagasta nākotnes izredzes ar ieceri noteikt dabas aizsargājamo teritoriju jeb liegumu Iecavas augštecē. Liela daļa pagasta teritorijas ietilptu šajā liegumā, un tas būtu svarīgs priekšnosacījums tūrisma infrastruktūras attīstībai.
Kāds ir pagasta budžets, cik no tā tiek atvēlēts izglītībai?
– Pašvaldības saimnieciskais budžets ir 62 tūkstoši latu, pusi šīs summas veido dotācija no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. 52 procenti no budžeta tiek atvēlēti izglītībai.
Esmu dzirdējis saukli, ka pašvaldībām jāstrādā no saviem līdzekļiem. Ja tāda situācija izveidotos, ar to pašu dienu pašvaldība būtu jāslēdz, jo vietējie līdzekļi tik tikko veido skolas budžetu.
Kā vērtējat to, ka šogad pašvaldības vēlēšanās startē trīs kandidātu saraksti? Iepriekšējās vēlēšanās bija tikai viens.
– Acīmredzot cilvēki seko notikumiem valstī un valdībā un sapratuši, ka pagājis laiks, kad kāds cits mūsu vietā izlēma un pateica, kas jādara. Iedzīvotājos jūtami augusi interese par vietējās pārvaldes formu, par iespējām ar vietējo pašvaldību palīdzību atrisināt daudzas sasāpējušas problēmas. Otrs stimulējošais faktors, manuprāt, ir ekonomiska rakstura – vēlme nākt jaunam vadītājam, kurš veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību.
Kur tika izlietota grants, ko pērn rudenī transportēja no Vecumnieku karjera?
– Grants galvenokārt tika izmantota ielu uzturēšanai un seguma atjaunošanai, skolas apvedceļa sakārtošanai. Atlikusī daļa, kas netika izmantota, savesta pie skolas stāvlaukumā un tiks izlietota nākamajā ceļu darbu sezonā.
Kā pagasta padomes darbinieks var būt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs?
– Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Grīnvalds ir mans palīgs saimnieciskajos jautājumos. Likums viņam neaizliedz pildīt šos abus pienākumus vienlaikus. Kad tika ievēlēta pagasta padome, tā apstiprināja arī vēlēšanu komisiju.
Cik liela ir Stelpes pagasta padomes priekšsēdētāja alga?
– Mana amatalga ir 225 lati «uz papīra». Tiesa, esmu dzirdējis baumas, ka es saņemot 600 latu «uz rokas».
Vai pagasta galva var būt cilvēks, kam nav sakārtota personīgā dzīve?
– Katram no mums dzīvē ir periods, kad nonāc izšķirošas izvēles priekšā. Melo tas, kurš teic, ka tā nav. Arī es esmu dzīves krustcelēs. Vai manu darbu stipri ietekmē pašlaik nesakārtotā ģimenes dzīve – to atstāšu iedzīvotāju ziņā. Lai katrs pēc savas sirdsapziņas analizē un pieņem lēmumu. Mani pagastā pazīst jau vismaz trīsdesmit gadu.
Kādi nozīmīgi lēmumi būs jāpieņem nākamajai pagasta padomei?
– Viens no smagākajiem, manuprāt, būs jautājums par pamatskolas remontu. Vajadzēs meklēt vai nu fondu līdzekļus, vai kredītus. Jāsakārto gan jumts un logi, gan malkas šķūnis, arī apkure. Jaunajai pašvaldībai nāksies pieņemt radikālu lēmumu – būs vai nebūs Stelpes pamatskola pēc pieciem gadiem. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, pēc dažiem gadiem skolēnu skaits varētu sarukt tik niecīgs, ka izdevīgāk būs viņus vest uz Vecumnieku vidusskolu, nekā uzturēt pašiem savu mācību iestādi. Sāpīgi, bet fakts.
Nākamajai pašvaldībai gribu novēlēt darba mīlestību, vēsu prātu, izturību un, pirms risināt problēmu, kārtīgi izlasīt likumus, pirmkārt, – «Par pašvaldībām».
P. S. Izmantoti lasītāju jautājumi.
Nākamtrešdien, 14. februārī, «Bauskas Dzīve» publicēs interviju ar Iecavas pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni pelsi un Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētāju Rihardu melgaili. Ikviens lasītājs, jo īpaši iecavnieki un vecumnieki, tiek aicināti šodien un rīt zvanīt uz redakciju pa tālruni 22963 un izteikt jautājumus
vai ierosinājumus pagastu vadītājiem.
