Skolēniem jau pāris nedēļu rit tik ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks. Bērneļu acīs staro neviltots prieks, bet vecākiem uzmācas problēmu loks – kā bērni pavadīs vasaru? Pulciņu vairs nav, nometnes pārsvarā ir par naudu, pašiem jāstrādā un nav laika pieskatīt atvases, bet pašvaldībām piedāvājuma nav. Pati uzaugu tā saucamajos padomju laikos. Kolhozu dzīve kūsāt kūsāja, un ne viens vien skolēns tūlīt pēc liecību saņemšanas devās garajās cukurbiešu vagās, lai ar kapli iecirstu īstu dzīves rūdījumu. Vienmuļajai kaplēšanai bija arī mierinājuma balva, jo ar šo darbu varēja nopelnīt kādu «rubuli». Vēl bija uzdevums savākt ārstniecības augus, kā arī izlasīt daudz grāmatu. Man strādāšana turpinājās arī pie vecmāmiņas laukos –, sākot ar tupeņu ravēšanu, lopu barošanu un beidzot ar siena vākšanu un malkas kraušanu. Par kvernēšanu pie TV ekrāna vai dīkdienību nebija jādomā. Protams, neiztika arī bez siltā gadalaika prieku baudīšanas. Tagad darba iespēju nav tik daudz. Finansiālās situācijas dēļ valsts nepiedāvā arī Nodarbinātības valsts aģentūras jauniešu nodarbinātības programmu, kuras laikā skolēni varēja iegūt pieredzi darbā, iemācīties veidot likumiskas darba attiecības un saprast naudas patieso vērtību.Jācer, ka naudas trūkuma dēļ nevajadzēs ierakstīt šī gada vasaru melnajā statistikā bērnu nelaimes gadījumu, alkoholisma vai narkomānijas dēļ. Skaidrs ir tas, ka šogad katram pašam būs jārūpējas par savu bērnu drošību, veselību un saturīgu nodarbošanos.
