Tas vēl nav redzams, bet jau jūtu – neatlaidīgi tuvojas! Pēc nakts saltuma dienas saules vēl kautrīgajos staros gribas ieķerties kā sēru vītola zaros un šūpoties bērnišķā priekā. Lai arī par daudz ko nav skaidrības, par vienu ir zināms – jau pēc mēneša sākas astronomiskais pavasaris.
Kad gaidām Ziemassvētkus, manuprāt, visbrīnišķīgākais laiks ir pirms. Pirms kaut kā liela. Kad viss skaistais, noslēpumainais vēl priekšā. Pašlaik var jau just – katra diena ir mazliet pastiepusies kā bērni garāka, tā piedāvā vairāk gaismas. Tāpēc atvērsim aizkarus un logus, lai ielaistu ne tikai svaigu gaisu, bet arī jaunas, cerīgākas domas!
Cits par sēklām, ko sēt, un dārzu, cits – par darba iespējām vai vēl ko, katram savs.
Pirmspavasara periods ir īstais laiks vēl vairāk parūpēties par savu uzticamo ķermeni. Pastaiga svaigā gaisā būs noderīga katram. Un noteikti jāpārlūko pagrabu vai veikalu dārzeņu plaukti, lai sarūpētu dabiskāku vitamīnu devu. Meklēsim receptes un gatavosim zupas, gardus otros un kārdinošus saldos ēdienus! Paši. Nevajag mums «iemānīt» to visu «ķīmijas buķeti», kas uz iepakojuma bez lupas nav izlasāma un bez kuras tā saucamā «ātrā pārtika» parādītu īsto garšu un skatu. Arī bērni itin labi var iesaistīties gatavošanas procesā, ja viņiem parāda, cik tas ir aizraujoši interesanti. Ēdienreižu starplaikā var pagrauzt dārzeņus vai arī baudīt no tiem pagatavotus salātus. Laiks atmodināt maņas, sajust īsta ēdiena garšu.
Ir līdzcilvēki, kurus nomocījusi dīkstāve, ir savukārt citi, kam bērni attālināti mācās, jāmāca un jāstrādā, kas pārguruši un steigā un stresā ierauti kā karuselī. Kaut uz mirkli dienas skrejā būtu labi atrast mirklīti bērnišķam priekam, piemēram, par saules vai putnu rotaļām zaros. Mirkli «šeit un tagad», ko izjust ar visām piecām maņām, tā trenējot arī vērīgumu. Tie būs «vitamīni» dvēselei. Mazāk iestigsim negācijās!
