Laikā, kad informācija kļūst par vienu no galvenajām vērtībām, ir svarīgi visu nepieciešamo uzzināt pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk.
Laikā, kad informācija kļūst par vienu no galvenajām vērtībām, ir svarīgi visu nepieciešamo uzzināt pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk. Valstī attīstījusies nozare, ko nosacīti varētu dēvēt par informācijas banku. Tās ir kompānijas, kurām piezvanot var ātri uzzināt jebko. Turklāt telefona numuri izvēlēti vienkārši, viegli iegaumējami – parasti tie ir trīsciparu skaitļi: 118, 117, 114, 115, 116, 112.
Vadošais šajā jomā ir SIA “Lattelekom” uzņēmums “Kontaktu centrs 118”. Lai gūtu priekšstatu par izziņu dienesta darbu, “Bauskas Dzīve” izvēlējās tieši šo firmu. Par to stāsta šīs kompānijas Mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja SANTA DEMME un Rīgas nodaļas vadītāja ILVA VASINA.
Atslēgas vārds
118 dienests diennaktī uzklausa vidēji 37 tūkstošus zvanītāju, kuriem operatori var atbildēt latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Visbiežāk tiek prasīti dažādi tālruņu numuri, informācija par sabiedrisko transportu, iestāžu, uzņēmumu adreses. Iecienīti ir jautājumi, kurus darbinieki nosacīti iedala grupā “izklaides uzziņas”. Atbildes sniegšanai izmanto “Lattelekom” abonentu datu bāzi, arī 118 darbinieku ievadīto informāciju. Ir sadarbības partneri, kuri paši iesniedz ziņas par savu uzņēmumu, regulāri brīdina par maiņām. Arī visas “Lattelekom” veiktās tālruņu numuru maiņas uzreiz nonāk 118 darbinieku rīcībā.
Kad klients piezvana uz numuru 118 un sāk uzdot jautājumu, operators jau ievada atslēgas vārdu un izvēlas attiecīgo sadaļu.
Jāmāk atrast
Tālāk strādā dators, bet operators tikmēr izvaicā klientu par papildus nepieciešamo informāciju. Vienas atbildes meklēšanai vidēji tiek tērēta viena minūte, kaut gan ir jautājumi, kurus izskaidro daudz ātrāk, citreiz ar klientu veidojas garāka saruna. Noteikumi paredz, ka vienā reizē drīkst vaicāt par trim lietām. Ja tiek prasīts vairāk, operatora pienākums ir sarunu pārtraukt un palūgt piezvanīt vēlreiz. Maksa par vienu zvanu neatkarīgi no sarunas ilguma visiem vienāda – 14 santīmu.
Operatora galvenais uzdevums nav zināt visu, bet gan mācēt ātri atrast prasīto. I. Vasina atzīst, ka šī ir lieliska darbavieta studentiem. Te viņi iemācās strādāt ar informāciju, ātri atrast vajadzīgo, kā arī apgūst komunikācijas iemaņas.
Smaids ir redzams
Operatore Evija Rozīte apstiprina vadītājas teikto, ka šo darbu studenti var veiksmīgi apvienot ar mācībām. Viņa ir pabeigusi augstskolu, ieguvusi sociologa izglītību. Pašlaik, kamēr darbu specialitātē nav izdevies atrast, strādā uzziņu dienestā.
Par lielāko ieguvumu jauniete min gūto prasmi uzklausīt cilvēkus, paskaidrot viņiem nezināmo, kā arī, runājot pa telefonu, smaidīt. Klients līnijas otrā galā to noteikti redz. S. Demme bilst, ka darbinieku atlasē tiek ņemta vērā viņu dikcija, pēcāk tiek rīkoti dažādi kursi kvalifikācijas paaugstināšanai.
Sabiedrības spogulis
Ilva Vasina skaidro, ka klientu zvani lieliski atspoguļo sabiedrības noskaņojumu, aktualitātes. Divas reizes gadā – marta un oktobra pēdējā svētdienā – regulāri tiek uzklausīti ap 3000 zvanītāju. Viņi, piemēram, prasa, kurā virzienā īsti jāpagriež pulksteņa rādītāji un kāds galu galā ir pareizs laiks. Politisko aktivitāšu periodā vairāk vaicā par partijām, to birojiem. Nozīmīgu sacensību dienās ir pieprasījums pēc sportiska rakstura informācijas. Uzziņu dienesta darbinieki pat jūt, piemēram, kurā Rīgas mikrorajonā traucēts kabeļtelevīzijas signāls, jo pēkšņi vairākums jautājumu par šo tēmu: kas par vainu, kur meklēt meistaru, kad kanālu salabos?
Par kurioziem uzskatāmas dažādas cilvēku pārteikšanās, neskaidri formulēti vārdi. Reiz vīrietis krievu valodā gribējis uzzināt par Preses namu (Dom pečati), taču tika sadzirdēts jautājums par sēru namu (dom pečaļi). Viņam sniegta informācija par apbedīšanas pakalpojumiem, kas klientu pamatīgi mulsinājis.
Tomēr I. Vasina atzīst, ka nav tādas tēmas, par kuru nedrīkstētu jautāt. Ja arī tiešām gadīsies kas tāds, ko operatori nezinās, viņi šo jautājumu pierakstīs, sagatavos atbildi un, ja kāds cits piezvanīs, spēs paskaidrot.
***
Uzziņai
Ko vaicāt?
112 – vienots ārkārtējo izsaukumu tālrunis Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā. Te var zvanīt pēc palīdzības avārijās, ugunsgrēkos, citos nelaimes gadījumos. Šis ir valstī vienotais glābšanas dienestu izsaukumu numurs.
114 – “Lattelekom” tālruņu bojājumu pieteikšana. Šis ir bezmaksas zvans, operators atrodas Liepājā, kur uzklausa zvanus no visas valsts, tāpēc vēlams precīzi nosaukt savu adresi.
115 – var pieteikt iekšzemes vai starptautiskās tālsarunas ar operatora starpniecību. Zvans uz 115 ir bez maksas, pēcāk par savienojumu jāmaksā 17 santīmu un tad par sarunu – pēc attiecīga tarifa.
116 – piezvanot tiek izkārtota saruna, par kuru maksā zvana saņēmējs. Pakalpojums strādā automātiskā režīmā, tāpēc uzmanīgi jāseko norādēm. Šis pakalpojums izdevīgs, piemēram, studentiem, kad steidzami jāpiezvana uz mājām, bet nav naudas.
117 – specializējies galvenokārt dažādu biznesa izziņu sniegšanā, lai gan spēj dot ļoti plašu informāciju par visdažādākajām dzīves jomām. Maksa par zvanu – 14 santīmu neatkarīgi no ilguma.
118 – lielākais izziņu dienests, kur var piezvanīt un vaicāt jebko. Maksa par zvanu – 14 santīmu.
“Bauskas Dzīves” kontrolzvani uz izziņu dienestu 118
– Kādas filmas būs skatāmas Bauskas kinoteātrī šīs nedēļas nogalē?
– Ir visādas pilsētas, bet Bauska šai sadaļā neparādās. Nē, pie vārda “kino” nekur Bauska nav klāt. Bet vai tai pilsētā vispār ir kinoteātris? Mūsu datu bāzē tāds nav minēts.
– Cikos ir pēdējais autobuss no Vecumniekiem uz Bausku?
– Pulksten 18.50 Vecumnieki–Stelpe–Bauska.
