Jelgavas pils ziemeļu daļā zem kultūrslāņa celtnieki uzgājuši otras – hercoga Ketlera laika (16. gadsimts) pils atliekas.
Jelgavas pils ziemeļu daļā zem kultūrslāņa celtnieki uzgājuši otras – hercoga Ketlera laika (16. gadsimts) pils atliekas. 13. oktobrī atrasti pils portāla unikāli elementi – vairākas čuguna kolonnas ar rotājumiem un apmēram trīs metrus garš čuguna delfīns ar pūķa galvu.
Piektdien, 23. oktobrī, Jelgavas pilī ieradās mākslas speciālistu konsultatīvā komisija Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa vadībā. Komisijas uzdevums – izvērtēt negaidītos atklājumus un vienoties par arheoloģiskās izpētes darbu turpināšanu objektā. «Tādus atradumus Eiropā nepazīst. Arī Baltijas valstīs līdz šim nav bijis tik sensacionālu atklājumu,» konstatē Imants Lancmanis.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes direktora vietnieks pils ekspluatācijas jautājumos Valdis Āboliņš skaidro, ka, veicot drenāžas un kanalizācijas darbus, 1997. gadā negaidīti tika atrasti hercoga Ketlera laika pils pagrabi, kas ir daļa no tās centrālā korpusa. Pagrabos bija saglabājušās krāšņu podiņu lauskas, koka mucas dibens un koka alus kausa vāks. Uzaicinātie mākslas eksperti atradumus atzina par ļoti vērtīgiem. Tika nolemts pagrabus iztīrīt un tajos eksponēt 16. gadsimta pilī atrasto senlietu fragmentus. Celtniecības darbu nākamajā posmā šogad gaidīja vēl lielāki pārsteigumi. Augustā no zemes izraka divas ar ziedu motīviem rotātas kolonnas, bet oktobrī – delfīnu. Speciālisti uzskata, ka šis elements noteikti bijis portāla rotājuma sastāvdaļa. Valdis Āboliņš atzīmē, ka 15. un 16. gadsimta arheoloģijas pieminekļi līdz šim Jelgavā nav konstatēti. Atradumus Jelgavas pilī viņš nosauc par visneparastāko piedzīvojumu savā 40 gadu ilgajā darba mūžā. «Šo mirkli es atcerēšos vienmēr. Delfīnu atradām manas mammas vārdadienā,» sajūsmu neslēpj Universitātes direktora vietnieks. Tikpat aizrautīgi procesā iesaistījies arī Lauksaimniecības universitātes inženieris Jānis Zirdziņš. Viņš ilgi strādājis Rastrelli projektētās pils restaurācijā, bet pašlaik veic mērījumus jaunatklātajā objektā.
Uzmanības lokā nokļuvusī 16. gadsimta pils nav vienīgā, kas atradusies Jelgavas pils teritorijā. Vēsturnieki noskaidrojuši, ka vēl agrāk šeit bijusi Livonijas laika mūra pils. Izteikti vairāki pieņēmumi, ka tālā senatnē trešās pils priekštece varētu būt koka celtne.
