Izlasīju E. Kalniņas rakstu «Īstā laime slēpjas dvēseles mierā» (26. janvāra «Bauskas Dzīve», 2. lappuse) un piekrītu viņai.
Izlasīju E. Kalniņas rakstu «Īstā laime slēpjas dvēseles mierā» (26. janvāra «Bauskas Dzīve», 2. lappuse) un piekrītu viņai. Barikāžu piemiņas zīmes vajadzēja dot visiem vai arī nedot nevienam, bet tas nav galvenais.
Dažas lietas tomēr nevarēju saprast. Pagājuši desmit gadi, un tie cilvēki, kuri toreiz slēpās aiz mums, ir Latvijas vārdu apkaunojuši, bet brīvību iztirgojuši sīknaudā. Man grūti saprast, ka kaut jel kāds var būt laimīgs laikā, kad valstī ir nevis atsevišķas nebūšanas, bet tā grīļojas zem problēmu nastas. To cilvēku rīcība, kas patiesībā līdzinās valsts nodevībai, nav uzskatāma par parastām nepatikšanām un problēmām, ar to nevar samierināties.
Es arī mīlu šo valsti, bet atvainojiet, man reizēm ir kauns par tiem, kuri to vada.
