Uz 1000 darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem pašlaik ir apmēram 380 pensijas vecuma cilvēku.
Uz 1000 darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem pašlaik ir apmēram 380 pensijas vecuma cilvēku.
Tas nozīmē, ka 1000 darbspējīgo, veicot iemaksas sociālajā budžetā, garantē sev pensiju vecumdienām, reizē nodrošinot pensiju izmaksu arī 380 pensionāriem.
Prognoze – divi vienam
Saskaņā ar sociālās apdrošināšanas sistēmas paaudžu solidaritātes principu pensijas tiek izmaksātas no strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksām sociālā budžeta pensiju fondā. Statistika rāda, – lai gan strādājošo un pensijas vecuma cilvēku skaitliska attiecība pa gadiem svārstās, tai, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir tendence pieaugt. Tuvāko desmit gadu laikā daudz cilvēku ies pensijā, bet maz būs to, kas strādās. Prognozes liecina, ka 2050. gadā diviem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem būs jānodrošina pensija vienam pensionāram.
Process ar lielu mīnusa zīmi
Dati liecina, ka bērnu dzimstība Latvijā pamazām atkal pieaug. 1998. gadā bija 18410 jaundzimušo, 1999. gadā – 19396 un 2000. gada pirmajā pusgadā jau – 10310.
Taču uz pēdējo desmit gadu fona šis process ir ar lielu mīnusa zīmi. Līdz ar to mazāk ir iedzīvotāju, īpaši jaunākās paaudzes cilvēku, kuri tuvākajā nākotnē veidos ģimeni un iesaistīsies darba tirgū. Tas drīzā nākotnē radīs «bedri» jeb iztrūkumu sociālajā budžetā.
Pašlaik no pensiju sistēmas viedokļa situācija ir uzskatāma par labvēlīgu, jo pensijā iet skaitliski mazā, Otrā pasaules kara laikā dzimusī paaudze. Savukārt darbspējīgā vecumā ir cilvēki, kuri dzimuši astoņdesmitajos gados. Tolaik pēc statistikas datiem dzimstība bija divreiz lielāka nekā tagad. Līdz ar to vairāk cilvēku pašlaik veic iemaksas sociālajā budžetā.
Taču šis efekts ir īslaicīgs. Pēc desmit gadiem darbspējīgā vecumā būs deviņdesmitajos gados dzimušie, kuru ir skaitliski mazāk, jo dzimstība šajā laikā samazinājās. Savukārt pensionēsies tie, kuri dzimuši piecdesmitajos gados, kad pēc kara dzimstība auga. Tas nozīmē, ka daudz būs to, kuri dosies pensijā, un maz to, kuri sāks strādāt un veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas sociālajā budžetā.
Nenovēršamais pensijā iešanas vecums
Lai nepieļautu, ka, pieaugot pensijas vecuma cilvēku skaitam, cieš viņu pensijas apmērs un materiālā labklājība, likumā «Par valsts pensijām» tika veikti grozījumi. Tie paredz pensijas vecuma pakāpenisku palielināšanu gan sievietēm, gan vīriešiem līdz 62 gadiem. Šogad pensijas vecums sievietēm jau ir paaugstināts līdz 58 gadiem, bet vīriešiem līdz 60,5. Katru gadu tas paaugstināsies vēl par pusgadu, līdz sasniegs 62 gadu robežu.
Taču ar to vien nav iespējams pilnībā novērst «bedres» veidošanos sociālajā budžetā. Tāpēc, sākot no 2001. gada jūlija, tiks ieviests otrais pensiju līmenis. Turklāt valdības deklarācija nākotnē paredz pensijas vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem, kā arī atcelt priekšlaikus pensionēšanās iespējas. Tā ir objektīva nepieciešamība. Pat gadījumā, ja strauji uzlabosies valsts ekonomiskā situācija, tā nespēs nodrošināt līdzsvaru starp darbspējīgajiem un gados jauniem pensionāriem un nodrošināt pietiekamas pensijas.
Reformas trīs līmeņi
Pensiju reforma, kas tika sākta 1996. gadā, paredz pensiju sistēmas trīs līmeņu ieviešanu. Tās galvenais princips – jo cilvēks ilgāk strādā un veic lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāku pensiju viņš saņem.
1. līmenis – ieviests 1996. gada janvārī. Tajā iesaistās visi, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. 20 procentu no darba algas tiek reģistrēts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja pensiju kontā, taču reālā nauda tiek izmaksāta tiem, kuri pašlaik ir pensijā.
2. līmenis – stāsies spēkā 2001. gada jūlijā. Tas paredz, ka daļa naudas sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām tiks uzkrāta katram atsevišķi. To ieguldīs finansu tirgū (vērtspapīros, akcijās utt.) ar mērķi iegūt peļņu. Aizejot pensijā, katrs šī līmeņa dalībnieks saņems pensiju no sava privātā «konta», kā arī gadu gaitā radušos naudas pieaugumu. Šis līmenis būs obligāts visiem strādājošajiem, kuriem vēl nav 30 gadu.
3. līmenis – stājies spēkā 1998. gada jūlijā. Tas paredz, ka ikviens brīvprātīgi var veidot papildu uzkrājumus pensijai vecumdienās.
Fakti
Igaunijā sākta pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana vīriešiem un sievietēm līdz 63 gadiem.
Lietuvā pāriet uz 65 gadu pensionēšanās vecumu.
Dānijā un Islandē pensionēšanās vecums ir 67 gadi,
Zviedrijā un Portugālē 65 gadi.
