Cilvēce, uz kurieni virzāmies? Tā retoriski vaicāja biedrības «Homo Ecos» pārstāvis Artūrs Jansons pirmajā «Zero Waste akadēmijas» nodarbībā. Tas ir lekciju cikls, kurā aicina cilvēkus padomāt par iespēju dzīvot bez atkritumiem, ko nevar pārstrādāt vai otrreizēji izmantot. Arī «Bauskas Dzīve» apmeklē šīs nodarbības.
A. Jansons informēja, ka 2000. gadā pasaulē saražoja 0,5 miljardus tonnu atkritumu. 2015. gadā – 1,3 miljardus. 2025. gadā, visdrīzāk, tie būs 2,6 miljardi. 2050. gadā? Jautājums – vai ir vērts pārbaudīt, cik daudz atkritumu planēta Zeme spēj panest?
Nav tāda «prom»
««Zero Waste» nenozīmē kontrolēt atkritumu plūsmu. Tas nozīmē atkritumus neradīt,» uzsvēra Lilija Apine no biedrības «Homo Ecos». «Mēs sakām – izmet ārā, prom. Nav tāda ārā, nav tāda prom, tas viss kaut kur tepat paliek. Apglabāt – tā ir kļūda, kaut kas nav pareizi. Domāju, ka nākotnes paaudzes uz pašlaik notiekošo skatīsies kā uz tādu ārprātu – kā to varēja darīt?» sacīja aktīviste.
«Nevajag domāt, ka esam radības kronis. Attīstāmies pēc tiem pašiem principiem kā ikviena radība. Ja nekas globāli nemainīsies, mūsu nākotne nav iepriecinoša,» pauda A. Jansons. Abi biedrības pārstāvji uzsvēra, ka jāmainās ne tikai pašiem, bet arī globāli. Tas nozīmē arī izmaiņas ekonomikas sistēmā, kur par pozitīvas nākotnes pazīmi min patēriņa pieaugumu. «Lielie tērētāji mēģina iestāstīt, ka būs labi tikai tad, kad viņus panāks. Latvijā to pagaidām grūti iztēloties, jo atkritumu poligonu mums vēl ir diezgan maz,» saka A. Jansons.
Neracionālais cilvēks
No cilvēku domāšanas viedokļa situāciju analizēja psiholoģijas profesors Ivars Austers. «Kad paprasīsim kādam: «Vai tu gribi noplicināt planētu?», viņš teiks: «Nē, negribu!» «Vai tu gribi jaudīgāku mašīnu, lielāku ledusskapi?» «Jā, gribu!»,» domāšanas dilemmu min profesors. Viņš uzsver – cilvēks nav racionāls, viņš reti kad ir spējīgs pieņemt optimālu lēmumu.
Tāpēc jāveido apstākļi, kad ļaudīm būs vieglāk izvēlēties saudzēt vidi, piemēram, plastmasas maisiņus novietot nevis pie precēm, bet gan kādā stūrī. Tad cilvēki padomātu, vai viņiem tie nepieciešami. Lietot mazākus šķīvjus, jo uz lielajiem ir vēlme uzlikt vairāk pārtikas, un to ne vienmēr apēd. Viens no veidiem ir dažādas apņemšanās, juridiski noformētas. Tāpēc pasaulē cenšas pieņemt aizvien vairāk noteikumu, kas saistīti ar vides aizsardzību. «Tā ir joma, ko mūsdienās sāk pētīt – uzvedības ekonomika,» uzsvēra I. Austers.
Lietu bibliotēka
Vairākas aktivitātes no pasaules pieredzes raksturoja Lilija Apine. Viens no piemēriem – populāras kļūst lietu bibliotēkas. Baltkrievijā kādā pilsētā privātpersona uztur būvinstrumentu bibliotēku. Instrumentus, kurus paši bieži neizmanto, ziedo cilvēki, un paši arī nāk un aizņemas uz brīdi, kamēr nepieciešams. Tallinā ir bibliotēkas, kur ir šūšanas istaba. Laiks gan iepriekš jārezervē, bet var izmantot. Turpat var aizņemties sporta inventāru, mūzikas instrumentus.
Baiba Tormane, Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore, atzīst, ka šāda veida bibliotēku var iekārtot arī Bauskā, viņa atklāj:. «Jau pirms vairākiem gadiem pati savām acīm redzēju Somijā, kā tas darbojas. Zinu, ka var gan gleznas iznomāt, gan urbi, gan dažādas lietas. To noteikti varētu īstenot. Mūsu nelaime – Bauskas Centrālās bibliotēkas telpas ir tik ierobežotas, ka nav pat, kur likt grāmatas. Mums tas būtu ļoti sarežģīti. Ja būs jaunā bibliotēka – padomāsim.»
Veikals bez iepakojuma
Rīdziniece Ilze Blāķe ir gatava izveidot pirmo veikalu bez iepakojuma Latvijā. Tādi jau eksistē Igaunijā un Lietuvā. Turklāt igauņu piemērs ir diezgan spēcīgs – tur plāno atvērt jau otro. Eiropā kopā tādi veikali esot 134, no tiem šogad atvērti 23. Sortiments iecerēts ļoti dažāds – kosmētika, pārtika, aksesuāri. Sadzīves līdzekļu ražotāji esot gatavi sadarboties, bet pārtikas un kosmētikas uzņēmumiem šādas pārmaiņas neesot izdevīgas, uzsvēra I. Blāķe.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova uzsvēra, ka no viņu puses šķēršļu nav – nefasētā tirdzniecība darbojas visu laiku, vienkārši jāievēro nosacījums par pārdevēju informēšanu.
Bauskas kosmētikas ražošanas uzņēmuma SIA «Gusto» pārstāve Līga Elmane sacīja, ka problēmas nav pārtikas precēm, bet ar kosmētiku ir grūtības. «Nefasēto produkciju nevaram tirgot. To kontrolē Veselības inspekcija. Katram produktam ir Ministru kabineta noteikumi, kā jābūt marķētam. Doma jau ir saprotama – lai cilvēks nopērkot zinātu, kas iekšā un ko ar to darīt. Mēs labprāt piedāvātu sveramo produkciju. Esam par šo kustību, tīru pasauli bez atkritumiem, bet pagaidām ir tā, kā ir. Varam jebkuru krēmu, kuru ražojam, piegādāt, bet nedrīkstam. Ja atradīs juridisko risinājumu, tad var domāt,» stāsta L. Elmane.
No okeāniem un jūrām savākto atkritumu sastāvs:
|
Atkritumi |
Apmērs procentos |
|
Cigaretes un filtri |
32 |
|
Pārtikas preču iepakojums |
9 |
|
Vāciņi un korķīši |
8 |
|
Vienreizējie ēdampiederumi |
6 |
|
Plastikāta pudeles |
6 |
|
Plastikāta maisiņi |
5 |
