Grozījumi Pilsonības likumā, ko Saeima pieņēma 22. jūnijā, paredz iespēju bez latviešu valodas zināšanu apliecināšanas automātiski atzīt par Latvijas pilsoņiem pēc 1991. gada 21. augusta dzimušos nepilsoņu un bezvalstnieku bērnus.
Grozījumi Pilsonības likumā, ko Saeima pieņēma 22. jūnijā, paredz iespēju bez latviešu valodas zināšanu apliecināšanas automātiski atzīt par Latvijas pilsoņiem pēc 1991. gada 21. augusta dzimušos nepilsoņu un bezvalstnieku bērnus, ja viņu vecāki to pieprasa. Viņi nāks no tām ģimenēm, kurās vecāki paši negrib vai nespēj iegūt Latvijas pilsonību, tādējādi nespējot nodrošināt latviešu valodas apguvi bērniem. Šie likuma papildinājumi dod iespēju cittautiešiem iegūt Latvijas pilsonību, ne tikai nezinot latviešu valodu, bet arī nepazīstot mūsu kultūru, nezinot mūsu vēsturi, un tomēr pēc tam visa mūža garumā vēlēt Saeimas un pašvaldību deputātus, un tādējādi piedalīties Latvijas valsts un latviešu tautas nākotnes likteņa izšķiršanā.
No 36 Saeimas deputātiem, kuri pieprasīja referendumu par šī likuma stāšanos spēkā, «TB/LNNK» deputātu bija tikai puse. Pārējie – no citām Saeimā pārstāvētām partijām. Bezpartijiskais Imants Ziedonis saka: «Pārmetumi, ka šo jautājumu šodien kādas partijas izmanto savās interesēs, ir nepamatoti.» Šī prasība nav pretrunā arī ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas prasībām, jo vairākumā Eiropas Savienības demokrātisko valstu vispirms tiek prasīts, lai tajās ienākušais legālais imigrants apgūtu attiecīgās zemes valodu un tikai pēc tam viņš var kļūt par pilsoni. Ja vēlmi sarīkot referendumu izteiks 133000 Latvijas pilsoņu parakstoties, tad tas notiks vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām. Šī referenduma nepieciešamību ar paziņojumu presē ir atbalstījuši tādi Latvijas kultūras dzīvē un citās darba nozarēs pazīstami cilvēki kā izcilais kordiriģents Haralds Mednis un viņa dzīvesbiedre Ksenija Medne, dzejnieks Imants Ziedonis, komponists Imants Kalniņš, dzejniece Māra Zālīte, radiožurnālists, Latvijas polis, Rišards Labanovskis, pasaulē pazīstamā basketboliste, Latvijas krieviete, Uļjana Semjonova, Latvijas dižozola Ēvalda Valtera dzīvesbiedre, aktrise Vera Gribača, tēlnieks Andrejs Jansons, dziedoņi Ieva Akurātere, Ingus Pētersons, Zigfrīds Muktupāvels, radiožurnālisti Ingrīda Ābola un Atis Skalbergs, aktrise Ilze Rūdolfa, latviešu un lībiešu folkloras vērtību glabātāji Helmī un Dainis Stalti, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, diriģents Leons Amoliņš, vairākkārt politiski represētā Lidija Doroņina-Lasmane, Latvijas «zaļo» kustības vadītājs Arvīds Ulme un vēl daudz citi sabiedrībā ievērojami ļaudis.
Neatstāsim Latvijas valsts un latviešu tautas nākotnes izšķiršanu Latvijai vienaldzīgu vai pat naidīgu cilvēku rokās! Nobeidzu ar Haralda Medņa vārdiem: «Tautai ir jāpasaka – mēs runājām un runāsim latviski. Tādēļ referendums ir svēta lieta. Kā vispār varēja likumā iestrādāt normu, ka Latvijas pavalstniecību kāds var iegūt, nezinot latviešu valodu? Ja tā tomēr noticis, tad tautai jāpasaka savs «NĒ»!»
P. S. Paziņoju, ka neesmu un nebūšu «TB/LNNK» biedrs. Valodas lietas stāv pāri visām politisko partiju lietām!
