Sešās dienās – 151 izsaukums. Tāda ir Bauskas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistika par darbu rajonā no 24. līdz 30. decembrim.
Sešās dienās – 151 izsaukums. Tāda ir Bauskas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistika par darbu rajonā no 24. līdz 30. decembrim. Turklāt neviens no palīgā saucieniem nav bijis saistīts ar pārēšanos vai pārdzeršanos Ziemsvētkus svinot, informē vecākā feldšere Ingrīda Grundšteina.
Neierasti daudz
Ar sirds un asinsvadu slimību saasinājumu saistīts 21 izsaukums, bijušas trīs epilepsijas lēkmes. Lielākā daļa izsaukumu liecināja par dažādu hronisku saslimšanu krasu paasināšanos, sāpēm, migrēnas lēkmēm. Rajonā notikušas septiņas avārijas, kurās ir ievainotie, precizē Ingrīda Grundšteina.
Visvairāk izsaukumu bijis 25. decembrī – 33. Vienai dienai tas ir neierasti daudz, secina neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi. Īpaši par to brīnīties nav bijis laika, taču kalendārā pamanīts, ka iestājies pilnmēness laiks, kad veselība mēdz niķoties, piebilst Ingrīda Grundšteina.
26. decembrī ātrajai palīdzībai bijuši 25 izsaukumi, 27. decembrī – 28. Tās ir dienas, kad ļoti tālu no Latvijas, Indijas okeānā, notika zemestrīce un Āzijas dienvidos cunami viļņos pēc aptuvenām aplēsēm bojā gāja ap 200000 upuru. Saskaņā ar Oklahomas (ASV) ģeofizisko pētījumu centra datiem, pēc turienes laika pirmie satricinājumi Indonēzijas ziemeļos, Sumatrā, fiksēti 25. decembrī plkst. 18.58.
Bailes no redzētā
Vai ir iespējams, ka zemestrīce tik tālu no Bauskas var ietekmēt cilvēku pašsajūtu un veselību? Ģimenes ārste, sirds un asinsvadu slimību speciāliste Vilma Butule teic: “Tas būtu jāpēta medicīnas zinātniekiem, taču pilnībā noraidīt šādu viedokli nevaru. Pieļauju, ka dažam kļuva slikti, skatoties televīzijā pasaules galam līdzīgas ainas no zemestrīces un cunami skartām valstīm. Taču to nevajadzētu norakstīt tikai uz švaku nervu rēķina. Ja cilvēkam ir hroniskas sirds un asinsvadu slimības, pašsajūta var pasliktināties arī no satraukuma.
Sirds slimnieki mēdz būt ļoti jutīgi pret magnētiskajām vētrām un dažādām pārmaiņām atmosfērā. Citi ļoti labi jūtas tieši tad, kad ir trešā nelabvēlīgā prognoze, ass vējš, putenis, vētra, toties ļimst dienās, kad saule spīd un debesis ir tīras. Nenoliedzu iespē ju, ka nopietnas svārstības ze mes iekšienē cilvēka organisms sajūt, arī esot tālu no notikuma centra.”
Starp citu, prāvs skaits pacientu bija ģimenes ārstes Vilmas Butules praksē pēc Ziemsvētkiem. 27. decembrī pieņemti 33 cilvēki, 28. decembrī – 30, 29. decembrī – 25.
Uzvāra okeānu
Šajās dienās uzklausīta arī kādas baušķenieces versija, ka katastrofu radījusi nevis zemestrīce, bet Indijas okeānā iekritis milzu asteroīds, Visuma ķermenis. Tas ietriecies zemeslodes iekšienē, uzvārot okeānu un radot neprognozējamo cunami, kas dažās stundās izpostīja piekrasti 12 valstīs.
Ziņu aģentūra “Reuters” informē, ka ASV Ģeoloģiskā dienesta eksperts Veiverlijs Persons atzinis – cunami Indijas okeānā ir ārkārtīgi reta parādība, tāpēc bojāgājušo skaits tik liels. Tās puses cilvēki nav mācīti, jūtot pazemes grūdienus, meklēt patvērumu iekšzemē, tālāk no piekrastes.
Laikraksts “Diena” 30. decembrī ziņo, ka otrajos Ziemassvētkos notikusī zemestrīce ne tikai pārvietojusi vairākas Indijas okeāna salas pasaules kartē, bet arī likusi zemei par trīs mikrosekundēm ātrāk rotēt ap savu asi. Turklāt planēta ir sasvērusies apmēram par 2,5 centimetriem. Satricinājums līdzinājies triecienam, it kā būtu uzspridzināts 190 miljoni tonnu dinamīta, zemestrīces izdalī tā enerģija bijusi ekvivalenta 9500 atombumbām, secina NASA Reaktīvā dzinējspēka laboratorijas ģeofiziķis Ričards Gross. Nav brīnums, ka to savā veidā sajutuši cilvēki daudzviet pasaulē.
Piedzimst klase
Minētās sakritības nepretendē uz zinātnisku precizitāti. Var arī tām neticēt un izvirzīt savu versiju. Taču vēl daži fakti par 22. septembrī Kaļiņingradā notikušo zemestrīci, kas bija jūtama arī Latvijā un Bauskā. Tās ietekmi uz cilvēku izjūtām un veselību pētījis laikraksta “Zemgales Ziņas” žurnālists Gaitis Grūtups.
Viņš noskaidrojis, ka dažas dienas pirms šīm svārstībām zemeslodes zemgarozā Jēkabpilī, kur vidēji dzimst 1,5 bērniņi diennaktī, 18. septembrī piedzimuši 19. Tātad vesela klase, secina Gaitis, kurš savā ģimenē pašlaik gaida trešo mazuli. Jelgavā 22. septembrī piedzimuši desmit bērni. Bauska uz šo skaitļu fona pilnīgi “nobāl”, jo 20. septembrī mūsu slimnīcas dzemdību nodaļā piedzima četri, bet nākamajā dienā un 22. septembrī pa vienam mazulim.
