Janvārī apritēja gads, kopš izveidota Zemgales virsmežniecība.
Janvārī apritēja gads, kopš izveidota Zemgales virsmežniecība. Valsts meža dienesta veiktās reorganizācijas dēļ 2006. gada 1. janvārī apvienoja trīs virsmežniecības – Bauskas, Dobeles un Jelgavas.
Atskatoties uz aizvadīto periodu, Zemgales virsmežniecības virsmežzinis Jānis Grava norāda, ka apvienošanas grūtības jau ir aiz muguras. “Sākumā dažiem nebija viegli pierast pie atšķirīgas kārtības un iekļauties krietni lielākā kolektīvā. Līdz šim katrā no apvienotajām virsmežniecībām bija sava ierasta gaita, savs neliels kolektīvs ar jau iedibinātām tradīcijām un vērtību izpratni. Bija jāizveido vienota, visiem pieņemama sistēma, par pamatu ņemot visu to pozitīvo, kas bija katrā virsmežniecībā, un jāizveido darbaspējīga, saliedēta komanda. Ar laiku izrādījās – ir daudz vairāk tā, kas mūs visus vieno, un pavisam nedaudz ir atšķirīgā, kā tam arī jābūt katrā nelielā kolektīvā. Tāpēc var uzskatīt, ka ar kopīgām pūlēm mums īsā laikā izdevies izveidot saliedētu, uz pozitīvu mērķi virzītu kolektīvu,” ir pārliecināts J. Grava.
Lai katrs no izveidotās draudzīgās saimes labāk pazītu cits citu, jūlija beigās Zebrus ezera apkaimē tika rīkots draudzības pasākums. Tajā pēc darba jautājumu apspriešanas ikviens varēja sportot, makšķerēt un atpūsties. J. Grava uzskata, ka tas deva pozitīvu lādiņu turpmākam kopīgam darbam.
J. Grava norāda, ka Zemgales virsmežniecība sastāv no astoņām mežniecībām, kopējā kontrolējamā mežu platība ir 169 785,6 hektāri. Virsmežniecībā strādā 85 ierēdņi un darbinieki, tās administratīvais centrs atrodas Jelgavā.
Īstu pārbaudījumu organizatoriskai struktūrai radīja šīs vasaras karstuma dēļ strauji pieaugušais meža ugunsgrēku skaits un to izplatība. Kopīgiem spēkiem, palīdzot un atbalstot citam citu, Zemgales virsmežniecība svelmaino vasaru godam aizvadījusi.
Izvērtējot apvienošanās ieguvumus un zaudējumus, virsmežzinis secina, ka pozitīvs fakts ir nedaudz lielāks atalgojums ierēdņiem un darbiniekiem. Speciālists skaidro, ka ir tendence augsti kvalificētiem meža nozares speciālistiem pāriet labāk atalgotā darbā a/s “Latvijas Valsts meži” un privātās struktūrās. Pagājušajā gadā darbu Zemgales virsmežniecībā uzteikuši pieci darbinieki, arī šogad jau viens izvēlējies veikt labāk atalgotu darbu. Apvienojoties tika samazināts mežniecību un mežsargu skaits. Tāpēc grūtības rada lielas uzraugāmās teritorijas. Darbs prasa krietni vairāk laika un prāvāku materiālo resursu ieguldījumu (degvielu, transporta nodrošinājumu u. c.). Cieš arī pakalpojumu saņēmēji, kuriem bieži vien ir jāmēro lielāks ceļa posms, lai saņemtu pakalpojumu. Taču Zemgales virsmežniecības kolektīvs ir darbīgs, spējīgs veikt tam uzticētos pienākumus un optimistiski raugās nākotnē, rezumē J. Grava.
Bijušās Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Guntars Vāvers Zemgales virsmežniecībā ieņem virsmežziņa vietnieka amatu un atbild par visu trīs rajonu mežsaimniecības lietām. G. Vāvers norāda, ka pērn galvenā vērība veltīta mežniecību darbu pārbaudei, lai novērstu nepilnības un veidotu kopēju izpratni jebkura jautājuma risināšanā. “Šogad lielāku uzmanību pievērsīsim dabas aizsardzības prasību ievērošanai, arī mikroliegumu veidošanai. Dobeles rajonā tapšanas stadijā ir divi jūras ērgļu mikroliegumi, bet Bauskas rajonā – vairāki melnā stārķa liegumi,” stāsta G. Vāvers.
