Telefonakcijā ar zemkopības ministru Ati Slakteri «Bauskas Dzīves» lasītāji izteicās par lauksaimniecību kopumā, interesējās par subsīdijām un pauda bažas par pārstrādes uzņēmumu attieksmi pret ražotājiem.
Telefonakcijā ar zemkopības ministru Ati Slakteri «Bauskas Dzīves» lasītāji izteicās par lauksaimniecību kopumā, interesējās par subsīdijām un pauda bažas par pārstrādes uzņēmumu attieksmi pret ražotājiem.
Dzirnavniekus nelobē
Plašāka diskusija raisījās ar Iecavas pagasta zemnieku Jāni Ērgli. Vērtējot situāciju lauksaimniecībā, viņaprāt, Zemkopības ministrija neko ievērojamu nav izdarījusi graudkopībā, piena lopkopībā, lai produkcijas ražošanā līnija būtu vismaz horizontāla, nevis lejupslīdoša. «Izskatās, ka Zemkopības ministrija pilda SIA «Latvijas lauku kapracis» funkcijas,» tādu nepatīkamu atziņu izteica iecavnieks.
A. Slakteris: – Ērgļa kungs, runāsim reāli. Šajā gadā Latvijā graudu saražots par 100 tūkstoš tonnu vairāk nekā pērn. Par horizontālo līniju, – apskatīsim to ar faktiem. Ko valsts un ministrs Atis Slakteris ir darījis? Ja atceramies, ka 1999. gadā par graudiem maksāja gandrīz gada garumā, vismaz līdz pavasarim, tad šogad izdevās iekustināt tirgu. Tie, kuri gribēja pārdot, varēja to izdarīt mēneša laikā par cenu, kas bija augstāka nekā iepriekšējā gadā. Mēs intervenci iedarbinājām no 1. augusta. Esmu ar mieru ar jums derēt, ka nākamgad graudaugu platības Latvijā būs lielākas. Pirmo reizi šogad bija hektārmaksājumi, nākamgad tie būs lielāki. Atbalsts ir tik liels, cik to atļauj valsts budžets.
Mīnuss, ka degviela kļuva dārgāka visā pasaulē. Tas ir drausmīgs sitiens. Kā ministrs cīnīšos valdībā, lai dīzeļdegvielas akcīzes nodokli atmaksā par 100 litriem vienam hektāram.
J. Ērglis: – Valdība lobē dzirnavniekus, viņi taču saņem subsīdijas par graudu iepirkšanu.
A. Slakteris: – Valdībai, šajā gadījumā man, jārūpējas, lai zemnieki laikus saņemtu naudu. Dzirnavniekiem kredītprocentus maksā tikai tad, ja viņi norēķinās ar zemniekiem. Man nav citu instrumentu, kā viņus ietekmēt. Lobēt dzirnavniekus būtu visai dīvaini, mērķis – lai zemnieks var pārdot. Es daudz strīdējos ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, kā pareizi graudu tirgu iedarbināt. Esmu pierādījis, ka man bija taisnība.
Subsīdiju nolikums būs plānāks
Zvanīja no Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības «Saulītes» Ilmārs Vackars. Viņš domā – nav gluži pareizi, ka subsīdijas maksā par govi, kurai laktācija beigusies. Tas nozīmē, ka nevar lopu brāķēt, ja tas nav pietiekami ražīgs, ja slimo. Subsīdiju saņem tikai tad, kad noslēgta laktācija. Mēnesī vienai divām govīm noslēdzas laktācija un subsīdijas velkas gada garumā, izdevīgāk būtu vienā reizē saņemt lielāku naudu.
A. Slakteris: – Domāju šo lietu pārrunāt ministrijā ar ļoti labu lopkopības speciālisti. Lai viņa apsver, vai iespējams elastīgāk sakārtot šo subsīdiju. Varētu spriest arī par to, lai saņemšanas periods nebūtu tik izstiepts. Nākamgad valsts atbalsts būs 55 lati par vienu pārraudzībā ņemtu govi.
I. Vackars: – Iebilstu pret lauksaimniecības izglītību traktējumu, lai saņemtu subsīdijas. Zootehniķis var nodarboties ar sēklaudzēšanu. Ja elektriķis nodarbojas ar piena lopkopību, tas neder.
A. Slakteris: – Pieļauju, ka varētu kaut ko mainīt. Īsti pareizs šis traktējums nav. Es nebiju ministrs tolaik, kad šos nosacījumus ieviesa. Ja pabeigta viena lauksaimniecības mācību iestāde un dažu specialitāšu absolventi nevar saņemt subsīdijas, tas nav īsti pareizi. Jūs esat piemērs tam, ka šai sistēmai vajadzīgi uzlabojumi.
I. Vackars: – Subsīdiju saņemšanai vajag ļoti daudz dokumentu, vai nevar šo procedūru vienkāršot? Man vienas un tās pašas izziņas katru mēnesi jāmeklē.
A. Slakteris: – Ceru, ka nākamgad šī procedūra būs vienkāršāka. Galvenais princips 2001. gada nolikumā ir – naudai jābūt vairāk, bet nolikumam jeb grāmatiņai – plānākai. Daudz ko esam izmetuši. Es kā praktisks zemnieks daudz ko esmu mēģinājis svītrot, ar lielu prieku ņemu vērā ierosinājumus.
Kāpēc nemaksā par katru hektāru?
No Codes pagasta vaicā, kāpēc valsts nevar sniegt atbalstu par katru zemes hektāru?
A. Slakteris: – Ja ražošana būtu atkarīga no subsīdijām, dzīve kļūtu ļoti skaista. Cik subsīdijām ir naudas, tik var būt taisnīga sadale.
Valstij ar subsīdijām jādara divas lietas: jābalsta modernizācija un jāļauj attīstīties tiem, kuri modernizējušies. Ministrs nedrīkst apgalvot, ka varēs dzīvot labi un pārticīgi zemnieks, kurš audzē vienu govi vai apsēj vienu hektāru ar graudiem. Pašlaik piedāvā- tais mērogs patiesībā ir ļoti pieticīgs. Bet vai ar desmit hektāriem un piecām govīm ir lielsaimnieks? Mēs raidām signālu, bet ļoti maigu signālu. Man ir skaidrs, ka jāveic lauksaimniecības modernizācija. Jo ātrāk lauksaimniecība modernizēsies, jo mazāk darba vietu paliks laukos. Šeit sākas valsts kopējā politika, vietā jautājums – kas veikts neatkarības gados? Latvijā laukos visiem nebūs darba vietu, jārod iespējas braukt un strā- dāt uz lielākiem centriem. Pašlaik diskutē par atsevišķas Reģionālās attīstības ministrijas veidošanu, kas arī risinātu lauku problēmas, palīdzētu iedzīvotājiem.
Atbalsts arī Krievijas tehnikai
Ita Šenberga no Rundāles pagasta zemnieku saimniecības «Aizupes» interesējās, vai nacionālās subsīdijas varēs saņemt par tehniku, kuras ražotājs nav ES valstis, bet Krievija, citas bijušās savienības republikas.
A. Slakteris: – Subsīdiju projektā ir paredzēta nauda tām programmām, kuras neatbalsta SAPARD, tostarp arī Krievijas un Baltkrievijas tehnikai.
Diktē savus noteikumus
Antons Biķernieks no Codes pagasta uztraucies, ka SIA «Jelgavas dzirnavas» rudenī ņēma rudzus glabāšanā, samaksāja tikai 45 latus par tonnu. Interesējies, kāpēc tik zema cena. Viņam atbildēts, ja nepatīk, ņem ārā, kaut gan solīti bija 55 lati. Kvalitāte nebija vajadzīgā, bet vai var iepirkt zem lopbarības cenas?
A. Slakteris: – Paldies, ka piezvanīji. Ar rudziem bija tā, ka es nedevu atļauju ievest. Dzirnavnieki nāca virsū, bija pat skandāls. Beidzot, kad arī Graudaudzētāju savienība piekrita ievešanai, lai izlīdzinātu kvalitāti ar šogad pašu audzētajiem zemas kvalitātes graudiem, atļauja tika dota. Es nevaru precīzi nosaukt cenu rudzu sliktās kvalitātes dēļ. Šovakar (14. decembrī – M. O.) ministrijā būs sanāksme, par visām problēmām, ko uzklausīju Bauskā, informēšu speciālistus. Teikšu, lai licenču piešķiršanas komisijā «Jelgavas dzirnavu» pārstāvjiem jautā, kāda ir sadarbība ar zemniekiem.
Kā būs ar cukurfabrikas naudu?
Kāds Jēkabpils cukurfabrikas kreditors vaicā, kad saņems naudu, kas viņam pienākas. Kad fabrika bankrotēja, valdība paziņoja, ka neiejaucas privātuzņēmuma lietās.
A. Slakteris: – Nevaru kreditoram sniegt atbildi, vai viņš saņems naudu. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā kompensāciju valsts maksāja zemniekiem, nevis fabrikai. Sakārtojot cukura tirgu, galvenais mērķis ir veidot to zemniekiem par labu. Ir ieviestas kvotas, novērsta puslegālā iespēja no Igaunijas ievest cukuru, aizliegts veikalos tirgot nefasētu cukuru.
