Rundāles pagasta zemniekiem, tāpat kā pērn rudens un ziemas mēnešos, ir iespēja piedalīties informatīvajā dienā, ko rīko pašu mājās vai arī izbraukumā.
Rundāles pagasta zemniekiem, tāpat kā pērn rudens un ziemas mēnešos, ir iespēja piedalīties informatīvajā dienā, ko rīko pašu mājās vai arī izbraukumā.
Šīs nedēļas sākumā, 21. novembrī, rundālieši ar pašvaldības transportu apmeklēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”, kur guva derīgas atziņas lopkopības nozarē. Par to informē pagasta lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka. Viņa arī skaidro, ka jaunajā mācību sezonā ikmēneša semināriem izvēlas vienu konkrētu tēmu. Piemēram, pagājušajā reizē lopkopības saimniecību īpašniekiem bija sarīkota tikšanās ar Silviju Čimu, valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” vadošo speciālisti Zemgalē.
Jaunie nebaidās darba
Arī Atstupenu ģimene bija iecerējusi braukt uz Vecauci, taču pēkšņu apstākļu sakritības dēļ šo nodomu vajadzēja atlikt. Aivars un Indra cenšas tvert saimniekošanas jaunumus un aktualitātes, piedaloties dažādās mācībās. Abi pārliecinājušies, cik svarīga nozīme ir informācijai. Ludmila Knoka teic, ka Atstupeni ir atsaucīgi un atvērti visām zemnieku aktivitātēm.
“Atpūtu” saimniekus droši var nosaukt par ģimenes uzņēmumu. Vecākiem par to ir gandarījums. Meita Gunita aizbrauca uz Jelgavu stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, iepriekš nepasakot, ka izvēlējusies zootehniķes specialitāti. Savulaik mamma šo profesiju apguva Saulainē. Dēls Ivars LLU vispirms studēja datorzinības, bet pēc pirmajiem diviem kursiem izlēma, ka jāmaina specialitāte, un tagad skolojas par agronomu. Tēvs saka: “Ieklausos, ko dēls ir no jauna iemācījies, un kopīgi mēģinām to ievērot savos laukos. Ivars ieguvis dažādas tehnikas vadītāja tiesības. Viņš drīkst stūrēt arī kāpurķēžu traktoru un kravas automašīnu ar piekabi. Īpaši tas vajadzīgs ražas novākšanas laikā. Es pļauju, un dēls spēj tik vest graudus projām no lauka.”
Nevienam vairs negribas atcerēties, kādi piedzīvojumi bijuši ražas pārdošanā. Tagad zemnieku saimniecībai “Atpūtas” ir stabila sadarbības partnere – kooperatīvā sabiedrība “Latraps”. Aivars Atstupens novērtē drošas ekonomiskās saiknes, runājot par kredītu ņemšanu Latvijas Krājbankā. Darbinieku pretimnākošā attieksme ir bijis svarīgs nosacījums aizdevumu ņemšanā. Indra par to bilst: “Vai tad zemnieks var iztikt bez kredītiem?” Arī Rundāles krājaizdevumu sabiedrības pakalpojumi ir noderējuši, kad nauda vajadzīga steidzamāk. Sabiedrības valdes priekšsēdētāja Marija Teišerska saka: “Atstupeni strādā un nesūdzas. Godprātīgi izmanto mūsu mazos kredītus.”
Meistars nav jāmeklē
Zemnieku saimniecības “Atpūtas” stiprā puse ir sapratne par tehniskām lietām. Indra, vīru reizumis apsmaidot, teic: “Kā tu kaut ko nopērc, tā tev jāizjauc.” Gluži tā neesot, tomēr Aivars ir gudrinieks un zina, kā naudu ekonomēt remontiem. Pagājušajā vasarā kombainam “Claas” izputēja sajūgs. Būtu vajadzējis 800 latu, lai iegādātos jaunu. Viņš izprātoja, ka šo agregātu taču var izmantot no “Mercedes”, un tā izdevās ietaupīt vairākus simtus latu.
Atstupenu ģimene ar pateicību piemin Aivara tēvu. Viņa mājās ir iekārtota remontdarbnīca, Jons palīdzējis, kamēr spējis. Senioram jau 75 gadi, un lauku darbi kļuvuši par smagiem.
Uz “Rūpniekiem” pārvietos cūkas, jo ragulopi ar tām nevar būt vienā novietnē, ja grib nodarboties ar piensaimniecību. Indra gādā par dažām gotiņām, kam arī ir sava nozīme ģimenes biznesā. Produkciju nodod akciju sabiedrībai “Bauskas piens”.
Sakopj aizaugušas platības
Atstupenu saimei lauku ikdiena ir tik pašsaprotama. Esot gan tādi brīži, kad visam griboties atmest ar roku. Aivars melnā humora stilā noteic: “Ko darīsi, nevar taču iet ar nazi zem tilta sēdēt. Tāpat nevienam klāt netikt, jo gandrīz visi brauc ar mašīnām.”
Un tā viņi turpina paplašināt īpašumus, sakot, ka nepatīk, ja blakus ir aizaugusi zeme. Izmantotā platība nākamgad būs 137 hektāri. Saimnieks spriež, ka varētu to palielināt līdz diviem simtiem hektāru, paturot prātā, ka pašiem ir jātiek ar darbiem galā. Uz palīgiem nevarot paļauties, un par tehnikas saudzīgu izmantošanu viņi arī nedomājot.
Pašvaldības speciāliste L. Knoka atzīst: “Pārsteidzoši, kā Atstupeniem izdodas sakopt aizaugušu zemi. Ar prieku var skatīties, ka pamesti lauki pārvērtušies.”
***
Uzziņai
– Rundāles pagastā ES projektus sagatavojušas un finansējumu izmantojušas:
zemnieku saimniecības “Druvas”, “Akmentiņi” un “Maizītes”, “Līdakas”, “Dālderi”. Naudu izlieto lauksaimniecības tehnikas modernizācijai un lopkopības sakārtošanai atbilstīgi ES standartiem.
