No lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājas M.Dzelzkalējas «Bauskas Dzīves» redakcija saņēmusi informāciju par Latvijas pārstāvju tikšanos Briselē ar EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerālsekretāru..
No lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājas Mairas Dzelzkalējas “Bauskas Dzīves” redakcija saņēmusi informāciju par Latvijas pārstāvju tikšanos Briselē ar Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerālsekretāru Dirku Athenu un viņa kolēģiem. Publicējam to saīsinātu.
Pats svarīgākais jautājums, kuru lauksaimnieki apsprieda ar EK ierēdņiem, bija – vienotā platībmaksājuma (VPM) ieviešana Latvijā. Par to Latvijā diskutē jau mēnešiem ilgi. Lielākā problēma ir teritorijas noteikšana, uz kuru šis maksājums attiecas. Tas tika aprēķināts, pamatojoties uz to, ka mūsu zemkopji pēdējos gados ražojuši lauksaimniecības produkciju apmēram viena miljona hektāru platībā. Kopējo maksājuma aploksni veido maksājumi par graudaugu platību (443 tūkstoši 580 ha), kartupeļu cieti, zālāju sēklu, dažādas lopu kaušanas prēmijas, speciālās liellopu un aitu prēmijas.
Tagad, kad Latvija nevar ieviest sarežģīto ES tiešo maksājumu administrēšanas shēmu (IAKS), bet izmantos vienkāršotu sistēmu – vienoto platībmaksājumu –, jau mēnešiem ilgi notiek diskusijas ar EK par platību, uz kuru attieksies šis maksājums. EK par pamatu diskusijām izmanto statistikas datus. Problēma ir tā, ka statistikas datos mums ir vairāk nekā divi miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes.
Tiesa, VPM gan pienākas par zemi, kura bija labā lauksaimniecības stāvoklī pagājušā gada vasarā. EK uzskata, ka, izvērtējot mūsu statistikas datus, VPM jāpiemēro 1,5 miljoniem ha. Lauksaimnieki šim viedoklim nepiekrīt, jo kā gan labā lauksaimniecības stāvoklī var būt zeme, uz kuras nekāda saimnieciskā darbība nenotiek. Ja Latvija piekāpsies EK, tad par katru hektāru VPM varēs saņemt 20 EUR. Tādējādi mūsu lauksaimnieki par katru hektāru dabūs par desmit EUR mazāk, nekā panāca iestāšanās sarunās.
EK pārstāvji ļoti labi saprata mūsu neapmierinātību un to, ka šāda kārtība pasliktinās Latvijas lauksaimnieku situāciju. Vienojāmies, ka gan Eiropas ierēdņi, gan Zemkopības ministrijas speciālisti vēlreiz pārskatīs iespējas samazināt attaisnoto platību.
Otrs svarīgs jautājums bija – cik lielu Latvijas teritoriju EK akceptēs kā lauksaimniecībai mazāk labvēlīgu (LML). Atbilde – 76 procenti no Latvijas teritorijas atbilst LML, un pašlaik tas ir pierādīts. Komisija vēl tiepjas principiāli, jo šis pasākums būs tikai līdz 2006. gadam. Komisijas eksperti uzskata – nebūtu korekti iedot, bet pēc trim gadiem maksājumu anulēt. Šim argumentam iebildām – jā, Latvijas lauksaimnieki labi apzinās, ka maksājums būs tikai līdz 2006. gadam, taču mēs esam pieraduši, ka valstī bieži mainās lauksaimniecības politika. Arī pāris gadu šis maksājums noderētu.
