Latviešiem pieder vēl neizpētītas bagātības.
Latviešiem pieder vēl neizpētītas bagātības
Skaistāko tautastērpu konkursskatei, kas notika Dziesmu svētku laikā, varēja pieteikties ikviens pašdarināta tradicionālā apģērba īpašnieks un mantotājs. Tērpus demonstrēja arī amatierkopu sastāvi.
Skate tika rīkota trešo reizi, bet neviens Bauskas rajona pārstāvis tajā nav piedalījies. Žēl gan, jo amatniecības tradīcijas mūspusē ir spēcīgas un netrūkst arī cilvēku, kas godam prastu nēsāt tautastērpu.
Pusotrs simts labāko
Tomēr interese par skati bija liela. Žūrija saņēma pieteikumus no 30 koriem, 52 deju kopām, deviņām folkloras kopām, ansambļiem un 51 individuāla pretendenta, informē svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Rīgas Latviešu biedrības namā “Bauskas Dzīvei” bija izdevība piedalīties finālistu mēģinājumā. Uz skatuves muzicēja grupa “Iļģi”, sarīkojuma vadītāji iepazīstināja publiku ar tautastērpu vēsturi, ko ilustrēja dažādu laikmetu zīmējumi un fotoattēli lielajā ekrānā. Tikmēr gandrīz pusotrs simts skaistāko tērpu nēsātāju gluži kā modes skatē mēģināja uznācienus uz izgaismotās mēles.
Visvairāk amatierkopu bija no Vidzemes un Latgales. Centās neatpalikt arī jelgavnieki, demonstrējot baušķeniekiem labi zināmās deju kopas “Lielupe” un folkloras kopas “Dimzēns” tautastērpus, iekļūstot laureātu vidū, saņemot otro vietu deju kopu grupā un īpašo balvu folkloras grupu kategorijā.
Atklāj senās vērtības
Skates svarīgākais atklājums bija tērpu neiedomājamā daudzveidība un atgriešanās pie vissenākajām vērtībām – tā dēvēto arheoloģisko tautastērpu rekonstrukcijām. Sabiedrībā valda maldīgs viedoklis, ka autentiskais tautas apģērbs ir 19. gadsimta otrās puses zemnieku tērps, bet tas ir tikai viens no jaunākajiem variantiem. Saknes jāmeklē vēsturē, sadarbojoties ar māksliniekiem un etnogrāfiem, kuri, izpētot arheoloģisko izrakumu materiālus, rekonstruē senos viduslaiku apģērbus. Atdarināšanas vērts paraugs konkursskatē bija Alūksnes tautas nama deju kopa “Jukums”, kā arī Balvu deju kopa “Nebēda”, kas demonstrēja pēc Johana Kristofa Broces zīmējumiem veidotus 18. gadsimta zemnieku tērpus.
Īpašu uzslavu ir pelnījuši ogrēnieši. Kad uz skatuves nostājās Ogres novada kultūras centra jauktais koris, skatītāji aplaudēja, jo tik krāsainu, elegantu un stilistiski nevainojamu 19. gadsimta otrās puses tērpu kolekciju tikai retu reizi var ieraudzīt. Šķita, ka koristes šīs drānas nēsā arī ikdienā, jo kustības bija tik vieglas un graciozas, it kā dāmām mugurā būtu šifona kleitiņas. Ne velti žūrija korim “Ogre” piešķīra pirmo vietu.
Dejo arī kostīmkleitās
Mēģinājumā vairākkārt bija redzama Dagnija Kupča – dažādu laikmetu tautastērpu rekonstrukciju autore. Viņas vadībā tika izstrādāta Piebalgas novada tautastērpu kolekcija, kam šogad piešķirta prēmija tautas mākslā. Konkursskatē par veiksmīgāko pašas komplektēto tērpu Dagnija saņēma īpašu balvu.
Rīgas kultūras un mākslas centra “Mazā ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”, ko vada horeogrāfs Jānis Purviņš, ir vienīgais Latvijā, kura dalībnieki dejo 19. gadsimta beigu pilsētnieku tērpos. Sievietēm ir elegantas kostīmkleitas, bet vīriešiem – uzvalki. Dejotāju konkurencē par veiksmīgākajiem tērpiem ansamblis ieguva pirmo vietu.
Varbūt godalgas nemaz nav tik svarīgas, jo tautastērpu konkursskate ikvienam dalībniekam sniedz iespēju padziļināt zināšanas par tradicionālo kultūru, popularizēt sava novada tradīcijas, nodibināt kontaktus ar speciālistiem un rokdarbniecēm. Tas jau arī bija skates mērķis, ko vairāki apmeklētāji nodēvēja par Dziesmu svētku izglītojošāko sarīkojumu.
