APMAKSĀTS LAUKUMS Pret graudu iepirkšanu balsoja «tēvzemieši» Arī šī gada slapjajā, lietainajā vasarā Latvijas laukos nogatavojas labība.
APMAKSĀTS LAUKUMS
Pret graudu iepirkšanu balsoja «tēvzemieši»
Arī šī gada slapjajā, lietainajā vasarā Latvijas laukos nogatavojas labība. Ja vien tehnika tiek uz lauka, zemnieki labību pļauj un kuļ. Bet lielie labības pārstrādes uzņēmumi tā arī nesāk graudu iepirkšanu un pieņem tos tikai glabāšanā saskaņā ar jau pavasarī noslēgtajiem līgumiem. Ja kādam tomēr labība jāpārdod tūlīt, tad labi ja kaut kur 50 latu par tonnu var dabūt.
Daudzām zemnieku saimniecībām labības pārdošana pašlaik ir galvenais ekonomiskais jautājums. Nopietno maizes labības gaidāmās pārprodukcijas problēmu dažu partiju politiķi ciniski pārvērš par pirmsvēlēšanu politiskās spēles sastāvdaļu.
Pirms kādām desmit dienām ministru prezidents Guntars Krasts paziņoja, ka valdība labības problēmu atrisinās, veiks intervenci graudu tirgū un visus graudu pārpalikumus uzpirks. Un šeit noteikti jāpiebilst, ka aptuveni tajā pašā laikā, kad ministru prezidenta aparāta darbinieki paziņoja daudziem lauciniekiem tik cerīgo vēsti, jau bija notikusi Latvijas Zemnieku savienības Padomes sēde, kurā arī runāja par labības iepirkšanu, kas jāveic Latvijas Labības tirdzniecības aģentūrai. Partijas padome nolēma atbalstīt Zemkopības ministrijas izstrādāto intervences mehānismu, paziņoja, ka valstij jāuzpērk vismaz tik daudz labības, cik šogad tiek prognozēts pārtikas graudu pārpalikums, tam jāatrod nauda. Šo naudu nedrīkst ņemt no subsīdijām paredzētajiem līdzekļiem. Un pats galvenais, LZS Padome iestājas par to, ka valsts intervencei labības tirgū jāsākas nekavējoties, negaidot 1. oktobri.
Valde uzdeva Saeimas LZS frakcijas deputātiem ierosināt sasaukt valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes sēdi pirms valdības sēdes 11. augustā, lai pieprasītu graudu iepirkumu uzsākt nekavējoties, kā arī prasīt no valdības neatliekami ieskaitīt Latvijas Labības tirdzniecības aģentūrai graudu iepirkšanai Saeimas jau piešķirtos līdzekļus – 2,1 miljonu latu.
Vairāki Latvijas Zemnieku savienības Padomes dalībnieki pieprasīja saviem ministriem, lai Ministru kabineta sēdē notiktu balsošana par tādu intervences mehānisma ieviešanu labības tirgus regulēšanā, kas paredzētu, ka graudu iepirkšana jāsāk nekavējoties. Zemnieku savienības politiķi ierosināja valdībai noteikt augstākas iepirkuma cenas – Ls 74 par tonnu kviešu un Ls 70 par tonnu rudzu.
Bet kas tad notika Ministru kabineta sēdē 11. augustā, pēc kuras gan valdības galva, gan dažādi masu saziņas līdzekļi un diemžēl arī zemkopības ministrs paziņoja, ka labības problēma jau atrisināta? Valdība pieņēma lēmumu par intervences mehānisma iedarbināšanu, bet noteica Ministru kabineta piedāvātās cenas, proti, Ls 72 par tonnu kviešu, Ls 67 par tonnu rudzu. Bet par ļoti svarīgo jautājumu – graudu iepirkšanas tūlītēju uzsākšanu – nobalsoja tikai trīs ministri. Tie bija visi trīs LZS ministri – ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, kultūras ministre Ramona Umblija un zemkopības ministrs Andris Rāviņš. Trīs «Latvijas ceļa» ministri atturējās. «Tēvzemei un brīvībai /LNNK» ministri diemžēl balsoja pret labības iepirkšanas nekavējošu uzsākšanu.
Nezinu, vai tēvzemiešu politiķi, kuri apgalvoja, ka tūlīt pēc tam, kad valdība noteiks iepirkuma cenas graudiem, tos sāks pirkt dzirnavnieki, paši ticēja saviem vārdiem. Nav pamata domāt, ka viņi ir tik nepieredzējuši un naivi. Toties ir skaidri redzams, ka visa šī labības iepirkuma atlikšana līdz 1. oktobrim ir izdevīga. Un tie, neapšaubāmi, ir daži lielie labības pārstrādes uzņēmumi. 11. augusta preses konferencē rajonu un novadu preses žurnālistiem zemkopības ministrs Andris Rāviņš atzina, ka, spriežot pēc uzpirkto un pārstrādāto graudu daudzuma, Latvijas labības tirgū darbojas trīs uzņēmumi, kam ir monopolstāvoklis. Tie ir «Dobeles dzirnavnieks», «Rīgas dzirnavnieks», kas tagad nopircis arī «Rēzeknes dzirnavnieku», un «Daugavpils dzirnavnieks», kas, iespējams, pārorientējas uz lopbarības ražošanu.
Tagad kāda politiķa (viņš cieši saistīts ar graudu pārstrādi) pašreklāmas laukumos gan Rīgas, gan novadu presē tiek grafiski attēlots it kā pozitīvs «faktors». Jāatzīst, ka «dzirnavnieku» monopolstāvoklis un zemnieku pārāk mazā daļa šo uzņēmumu īpašnieku vidū ir visīstākais nīdēšanas faktors. Un šeit der atcerēties, ka labības pārstrādes uzņēmumu privatizācijas programma tiek gatavota tad, kad lauksaimniecības ministra vietnieks bija Andris Šķēle. Kooperācijas ideja jau tad un kooperācijas iedīgļi arī vēlāk ministru prezidenta Šķēles valdības laikā tika izskausti. Un jāatzīst, ka graudu pārstrādes jomā tas izdevies pilnīgi.
Latvijas Zemnieku savienības Padome uzdeva LZS deputātiem veikt pasākumus, kas mazinātu lielo uzņēmumu monopolstāvokli graudu tirgū. Jāatgādina, ka graudu pārstrādes uzņēmumi var saņemt kredītu graudu iepirkšanai, kura procentu nomaksu sedz subsīdija. Un, pat saņemot būtībā bezprocentu aizdevumu, monopolisti nesteidzas graudus pirkt. Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Roberts Dilba konstatēja, ka daudz efektīvāks par zemnieku piketu ar dakšām rokās pie Saeimas nama (tāds notika pērnruden) būtu labības audzētāju gājiens ar dakšām uz «dzirnavnieku».
Labības pārstrādes uzņēmumu nevēlēšanās iepirkt graudus vedina arī uz citām domām. Vai savu darbu profesionāli veic veterinārā un fitosanitārā robežinspekcija? Nav noslēpums, ka Latvijā iekļūst «nezināmas izcelsmes» gaļa. Bet vai nav arī «nezināmas izcelsmes» graudi? Vismaz dokumentu noformēšanas kārtība šobrīd ir tāda, ka krājumos esošās labības izcelsmi noskaidrot vairs nevar.
Un vēl par valdības pieņemto intervences mehānismu labības pārprodukcijas uzpirkšanai. Par spīti dažādu lietpratēju apgalvojumiem, ka to nevar ātri izstrādāt, šī mehānisma pamatu jau maijā izklāstīja un arī publicēja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jevgēņijs Zaščerinskis. Maijā viņa raksts par valsts intervenci labības tirgū bija publicēts LZS laikrakstā «Brīvā Zeme» un dažās novadu avīzēs. Diemžēl viņa paveiktais netika pilnveidots un virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tā vietā notika vilcināšanās, kuras dēļ atradās citi zemnieku «labvēļi». Viņu izcilo «pretimnākšanu» Latvijas zemniecībai labības audzētāji tagad var izjust pilnā apjomā.
Latvijas Zemnieku savienības biedri joprojām uzskata, ka valstij labības uzpirkšana jāsāk nekavējoties.
JĀNIS BEKMANIS, «Brīvās Zemes» korespondents
