Vecsaules pagasta «Cerībās» dzīvo Veicenu ģimene, kas zemnieku kārtā ir no 1989. gada.
Vecsaules pagasta «Cerībās» dzīvo Veicenu ģimene, kas zemnieku kārtā ir no 1989. gada.
Silvija un Jānis atceras, ka tad bija izdevīgāki nosacījumi saimniekošanai. Valdības pretimnākšana palīdzēja atsperties. Tolaik paplašināja lopu mītni, iegādājās tehniku. Gadiem ritot, zemnieka dzīve kļuvusi spiedīgāka, tomēr J. Veicens saka: «Man patīk labāk nekā kolhozā. Savā sētā es varu strādāt, kā gribu un kad gribu.»
Izvēlas šķirnes dzīvniekus
Veicenu saimniecībā nepaļaujas uz nejaušībām, spriežot – gan jau kaut kas iznāks. Silvija, zootehniķe ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes diplomu, izvēlas un gādā tikai šķirnes dzīvniekus. Sākumā biznesa plānos bija govkopība, tāpēc paplašināja kūti. Dažas skaistas melnās govis vēl audzē, bet saimniece aizvien biežāk domā, vai ir vērts. Kaut arī pienu slauc ar aparātu un dzesē pēc visiem noteikumiem, augstākā labu- ma produkcijas cenu Veiceni nesaņem. Tie nieka septiņi santīmi par kilogramu ir gaužām zema samaksa. Tādēļ «Cerībās» domā, ka piena lopkopībai nav jēgas, labāk vairāk vietas atvēlēt cūkām, kas dod lielākus ienākumus.
«Cerībās» ir savi rekordi
Veicenu sētā mājdzīvniekus mīļo. Varbūt arī tādēļ šeit nav bijis nevaldāmu buļļu un niknu kuiļu, toties sasniegti neparasti rekordi. Par ciltstēvu Foresteru brīnījies pat pieredzējušais vetārsts Uldis Ērglis, jo dzīvnieka svars sasniedza kuilim reti sastopamu lielumu – 340 kilogramu. Jau ilgāku laiku Silvija brauc uz Ogres rajonu, kur «Madarās Gretēs» audzē šķirnes cūkas. No turienes nāk labais papildinājums «Cerību» ganāmpulkam.
Ražīgas arī sivēnmātes, bet līdz šim nepārspēts palicis metiens, kurā bijuši 22 sivēni. Galvenais, visi sivēntiņi palikuši dzīvi un labi vēlušies apaļumā. Ne tikai tuvējās apkārtnes saimnieki, arī tālumnieki novērtē Veicenu audzētos sivēnus un labprāt tos pērk. Pašiem nav tik plašas lopu mītnes, lai visus iegūtos dzīvniekus izaudzētu. Silvija gan bilst: «Vajadzētu vairāk cūku turēt pašiem.»
Pašlaik visu mīlulis ir pelēkas krāsas bullēns Boņuks. Tāds īpatnis radies melnai mātei un Šarolē šķirnes bullim.
Saimnieks un priekšniece
Ar humoru Veiceni diplomātiski noteikuši savu statu- su – Jānis ir saimnieks, Silvija priekšniece. Viņa pārzina dokumentus un rakstu darbus, uzrauga sivēnus, ja vajadzīgs, aizvieto vetārstu. Protams, sarežģītākos gadījumos bez speciālista padoma neiztiek. Jānis gatavo barību un ēdina rukšus. Par saviem pienākumiem viņš teic: «Tas, kurš dzīvniekiem dod ēst, kļūst par viņu radinieku.» Saimnieka ziņā arī visi zemes strādāšanas un kopšanas darbi, ražas vākšana. Lai cūkām būtu labāka ēdienkarte, audzē kviešus, miežus, auzas, zirņus. Labību uzglabā un samaļ tuvējā kaltē, kas pēc privatizācijas pieder kooperatīvam. J. Veicens nežēlo laiku un vāra kartupeļus, visam labumam vēl pievieno koudiju, un tā sešos mēnešos izaug barokļi, kuru kautsvars ir 100 kilogramu. Barošanā tomēr ievēro klasisko metodi. Sivēnu barību Veiceni pērk no SIA «Mūsa» un uzskata, ka tā ir gana laba.
Gadās kāda kļūme arī «Cerībās», bet S. Veicena saka: «Esam «piešāvušies» un iemanījušies kopt dzīvniekus. Daudzi man prasa padomu. Arī es mācos. Allaž kādu gudrību uzzinu veterinārajā aptiekā «Fauna» pie Līvijas Rāznas.» Veiceni labi sadzīvo ar kaimiņiem, un lielajos darbos viņiem palīgā nāk Ādamu, Jeršovu ģimenes.
Krīzes jāiztur un jācīnās
«Cerību» saimnieki uz tirgu gan nebrauc. Viņi sadarbojas ar Tukuma un Jelgavas gaļas kombinātu, savureiz rukšus pārdod uzpircējiem. Cūkgaļas cenas pašlaik ir labas. Taču Silvija atceras krīzes brīdi, kad arī viņa domājusi, ka jāmeklē striķis un vieta… Par septiņiem brangiem cūčiem makā ielikts tikai 320 latu. Veiceni pārdzīvoja cūkkopības krīzes periodu. Ko citu Ozolainē darīsi, zeme šeit tik liesa, lielas ražas iegūt pat neiespējami. Tādēļ jāturas lopkopībā, jāstrādā.
Abām meitām dzīve rit Rīgā. Vineta strādā Jāņa Rozes grāmatnīcā, Ilze mācās Āgenskalna ģimnāzijā. Vecāki spriež, ka diezin vai jaunākā atvase izvēlēsies dzīvi laukos, jāpalīdz meitai iegūt labu izglītību.
FAKTI
Zemnieku saimniecībā «Cerības» apkopj 54 hektārus zemes, savu un nomas platības. Ir septiņi hektāri meža.
Galvenā nozare cūkkopība – tur desmit sivēnmātes, audzē cūkas, pārdod gaļu un sivēnus.
2000. gadā saņēma valsts subsīdijas, ko piešķīra cūkkopībā.
Nav ņemti aizdevumi no bankām.
